Mizložņas

Vikipēdijas lapa
Mizložņas
Certhia (Linnaeus, 1758)
Mizložņa (Certhia familiaris)
Mizložņa (Certhia familiaris)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaMizložņu dzimta (Certhiidae)
ĢintsMizložņas (Certhia)
Mizložņas Vikikrātuvē

Mizložņas jeb tipiskās mizložņas (Certhia) ir viena no divām mizložņu dzimtas (Certhiidae) ģintīm, kas apvieno 9 neliela auguma tipisko mizložņu sugas.[1] Mājo ziemeļu puslodes mērenās joslas mežu reģionos. Mizložņas ir nometnieki un, ja vispār migrē, tās ir īsu distanču, vietējas nozīmes migrācijas, piemēram, Himalajos mizložņas ziemo zemākā augstumā nekā ligzdo.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īspirkstu mizložņai Latvijā līdz šim bijuši divi novērojumi

Latvijā novērojamas divas mizložņu ģints sugas: īspirkstu mizložņa (Certhia brachydactyla) un mizložņa (Certhia familiaris).[3] Īspirkstu mizložņai līdz šim bijuši divi novērojumi, bet mizložņa ir parasta ligzdotāja un nometniece.[4][5]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mizložņas ir neliela auguma mežos dzīvojoši dziedātājputni. Ķermeņa garums atkarībā no sugas ir 11—14 cm.[6] Mazākā ģintī ir Hodžsona mizložņa (Certhia hodgsoni), kuras ķermeņa garums mazākajiem īpatņiem ir 11 cm, svars 7,6 g.[7] Toties vairāk kā pusei sugu īpatņi sasniedz 14 cm garumu: Huma mizložņa (Certhia manipurensis), rudsānu mizložņa (Certhia nipalensis), Sičuaņas mizložņa (Certhia tianquanensis), svītrastes mizložņa (Certhia himalayana) un tumšā mizložņa (Certhia discolor).[8][9][10][11][12]

Visas sugas vizuāli ir savstarpēji ļoti līdzīgas un, ja divu sugu putni atrodas viens otram blakus, tos ir grūti atšķirt. Visām sugām ir pelēkbrūna mugurpuse ar gaišu raibumojumu un balts vēders. Mizložņām ir smalks, smails, viegli uz leju noliekts knābis, ar kuru tie var sasniegt kukaiņus pat vissmalkākajās mizas rievās. Astes spalvas stīvas un samērā garas, tās mizloņas izmanto atbalstam, pārvietojoties pa koku stumbriem. Spalvu nomaiņas laikā divas centrālās spalvas saglabājas, kamēr pārējās ir pilnībā izaugušas, bet pēc tam nomainās centrālās spalvas.[2][13]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Huma mizložņa (Certhia manipurensis) ir viena no lielākajām ģintī

Mizložņas ligzda ir vaļīga zariņu platforma, kas iespīlēta starp koka mizu un stumbru. Mizložņas izmanto arī speciāli veidotus putnu būrīšus, kas pieguļ pie koka stumbra un kuram ir divi atvērumi. Viens tiek lietots kā ieeja, otrs kā izeja. Dējumā ir 3—9 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 14—15 dienas. Jaunie putni izlido 15—16 dienu vecumā. Vecāki kādu brīdi par tiem turpina rūpēties. Bieži to dara tikai tēviņš, tikmēr mātīte perē otro dējumu. Reizēm aiz vienas mizas, vienā ligzdā perē divas mātītes.[2][13]

Nakti mizložņas pavada aiz koka mizas un aukstā laikā nakšņo nelielās grupās (12 un vairāk īpatņi).[2]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]