1909. gada karikatūra, kurā sieviešu piedalīšanās vēlēšanās attēlota kā atteikšanās no tradicionālajiem mājsaimniecības un bērnu aprūpes pienākumiem
Mizogīnija (sengrieķu: μισογυνία, misogunía — ‘nīst sievietes’) jeb sieviešu nicināšana ir naids, nicinājums, aizspriedumi vai izteikti negatīva attieksme pret sievietēm, kas var izpausties gan individuālos uzskatos un rīcībā, gan sociālajās normās un institucionālās praksēs. Mizogīnija var būt saistīta ar priekšstatiem par sieviešu zemāku statusu, tradicionālām dzimumu lomām un dzimumu stereotipiem, un tās izpausmes var ietvert sieviešu noniecināšanu un objektivizēšanu, diskrimināciju, seksuālu uzmākšanos, vardarbību un mēģinājumus ierobežot sieviešu sociālo, ekonomisko vai politisko autonomiju. Mizogīnija ir cieši saistīta ar seksismu, tomēr abi jēdzieni nav pilnīgi sinonīmi. Seksisms plašāk attiecas uz aizspriedumiem, ideoloģijām un diskriminējošām praksēm, kas balstītas dzimumā, savukārt vairākās mūsdienu teorētiskajās pieejās mizogīnija tiek aplūkota specifiskāk kā attieksmju un sociālu mehānismu kopums, kas vērsts pret sievietēm vai soda sievietes par noteiktu dzimumu hierarhiju un normu pārkāpšanu. Jēdziens tiek izmantots socioloģijā, psiholoģijā, dzimtes studijās, filozofijā un politoloģijā, pētot gan individuālus aizspriedumus, gan varas attiecības un institucionālus procesus. Mizogīniskas idejas un priekšstati dažādos vēsturiskos laikmetos analizēti reliģijas, filozofijas, literatūras, politikas un masu kultūras kontekstā, piemēram, feministiskajā filozofijas vēsturē īpaša uzmanība pievērsta vēsturiskiem tekstiem, kuros sievietes raksturotas kā zemākas par vīriešiem.
21. gadsimtā nozīmīga pētniecības joma ir mizogīnija digitālajā vidē. Tā var izpausties kā dzimumā balstīta naida runa, pazemošana, draudi, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, dezinformācija un intīmu attēlu izplatīšana bez piekrišanas. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts norāda, ka tiešsaistes dzimumā balstīta naida runa pret sievietēm var būt izteikti mizogīniska un ka digitālās vardarbības sekas var pāriet arī ārpus tiešsaistes vides. Digitālās mizogīnijas izplatība un formas ir kļuvušas arī par starpdisciplināru pētījumu objektu sociālajās zinātnēs un datorzinātnēs.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mizogīnija.
