Mizrahi ebreji

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mizrahi (Mizrahim, ivritā: מזרחים‎‎) jeb Austrumu ebreji ir ebreju tautas daļa, kas vēsturiski izveidojusies Tuvajos Austrumos, Kaukāzā un Centrālāzijā. Atšķirībā no Centrāleiropas aškenazi ebrejiem un Ibērijas sefardi ebrejiem, mizrahi vēsturiski apdzīvoja austrumu musulmaņu zemes un pēc Izraēlas valsts izveidošanās, brīvprātīgi vai piespiedu kārtā gandrīz pilnībā pārcēlās uz Izraēlu, arābu valstīs atstājot vien nelielas mizrahi grupas, ar lielākām kopienām bijušās PSRS Centrālāzijas republikās.

Tā kā no jūdaisma viedokļa mizrahi reliģiskie rituāli sakrīt ar sefardu rituāliem, tad ebreju reliģiskajā dalījumā viņi tiek uzskatīti par sefardiem. Izraēlā tie ir sefardu virsrabīna pakļautībā, neskatoties uz to, ka sefardi savu izcelšanos saista ar Spāniju un Portugāli, bet mizrahi ar senajiem Babilonijas un Jemenas ebrejiem.

Šaurā izpratnē termins mizrahi tiek attiecināts tikai uz ebrejiem, kas cēlušies no arābu zemēm, bet plašākā, arī uz Persijas, Gruzijas, Buhāras, Indijas, Kurdistānas un Kaukāza ebrejiem. Tieši šo ļoti dažādo izcelsmes vetu dēļ, mizrahi ebreji bieži vien sevi identificē pēc savas izcelsmes vietas, jo katrā no tām bija izveidojusies individuāla kopiena ar savu kultūru.