Moaveidīgie

Moaveidīgie Dinornithiformes (Owen, 1843)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Apakšklase	Īstie putni (Neornithes)
Infraklase	Paleognati (Paleognathae)
Virskārta	Notopaleognati (Notopalaeognathae)
Kārta	Moaveidīgie (Dinornithiformes)
Moaveidīgie Vikikrātuvē

Moaveidīgie (Dinornithiformes) ir izmirusi nelidojošu putnu kārta, kas bija endēmiska Jaunzēlandē. Tie bija vieni no lielākajiem jebkad dzīvojušajiem putniem pasaulē – lielākās sugas ar izstieptu kaklu sasniedza vairāk nekā 3 m augstumu, bet mazākās bija aptuveni tītara lielumā. Moaveidīgajiem bija raksturīgas garas, spēcīgas kājas, samērā neliela galva un pilnīgi reducēti spārni, kuru ārējās pazīmes praktiski nebija saglabājušās. Moaveidīgie pieder paleognatu (Palaeognathae) grupai, kurā ietilpst arī mūsdienu strausi, emu, kazuāri, nandu, kivi un Dienvidamerikas tinami, kā arī vairākas izmirušas putnu grupas. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka to tuvākie mūsdienās dzīvojošie radinieki ir tinami, lai gan ārēji moaveidīgie vairāk līdzinājās citiem lielajiem nelidojošajiem paleognatiem. Mūsdienu klasifikācijā parasti atzīst deviņas moa sugas vairākās ģintīs, lai gan agrāk sugu skaits dažādos pētījumos tika vērtēts atšķirīgi.

Moaveidīgie bija sastopami tikai Jaunzēlandē, kur apdzīvoja Ziemeļsalu un Dienvidsalu, pielāgojoties dažādiem biotopiem — mežiem, krūmājiem, zālājiem, piekrastes līdzenumiem un kalnu ainavām. Pirms cilvēku ierašanās tie bija dominējošie lielie zālēdāji Jaunzēlandes sauszemes ekosistēmās, kur nebija vietējo sauszemes zīdītāju, un tiem bija būtiska nozīme augu valsts attīstībā un ekoloģisko procesu norisē. Moaveidīgie izmira neilgi pēc pirmo cilvēku — polinēziešu, vēlāk maoru — ierašanās Jaunzēlandē. To izmiršanu galvenokārt izraisīja intensīvas medības un biotopu pārveidošana, bet nozīme bija arī ievestajiem dzīvniekiem, kas ietekmēja to vairošanās sekmes. Radioglekļa datējumi liecina, ka moaveidīgie, visticamāk, izzuda 15. gadsimta vidū, ap 1440.–1450. gadu.

Moaveidīgie ieņem īpaši nozīmīgu vietu Jaunzēlandes dabas vēsturē. Tie ir viens no spilgtākajiem salas unikālās faunas un ilgstošās ģeogrāfiskās izolācijas piemēriem, bet to izmiršana tiek uzskatīta par vienu no uzskatāmākajiem cilvēka ietekmes piemēriem uz salu megafaunu. Fosilie atradumi ir snieguši vērtīgu informāciju par Jaunzēlandes evolūcijas vēsturi, paleoekoloģiju un cilvēka ietekmi uz izolētām ekosistēmām.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Moaveidīgie.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)