Modelēšanas māls
Modelēšanas māls ir jebkura veidojamo materiālu grupa, ko izmanto veidošanā, tostarp tēlniecībā (skulptūru veidošanā). Materiālu sastāvs un ražošanas procesi ievērojami atšķiras.[1] Ir keramikas māls, eļļas bāzes māls, polimēru māls, papīra māls.
Keramikas māls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Keramikas māls ir uz ūdens bāzes izgatavota viela, kas sastāv no māla minerāliem un citiem izejmateriāliem. Tie tiek karsēti augstā temperatūrā, lai radītu keramiku, piemēram, terakotas keramikas izstrādājumus un porcelānu. Papīra māls, ko ražo keramikas māla ražotāji, ir māla struktūra, kurai pievienots nedaudz apstrādātu celulozes šķiedru. Ievietojot krāsnī, šis papīra māls izdeg, atstājot to, kas izveidots no keramikas māla.
Eļļas bāzes māls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Eļļas bāzes māls ir izgatavots no māla, dažādu kombināciju eļļām, vaskiem, un mālu minerāliem. Eļļas bāzes māls ir veidojams pat tad, kad ilgāku laiku atstāts sausā vidē. Tas ir populārs materiāls animācijas māksliniekiem, kuriem vajag locīt un kustināt savus modeļus. Tas ir pieejams visdažādākās krāsās un nav toksiskis. Piemērs eļļas bāzes mālam – plastilīns. Tā galvenās sastāvdaļas ir sērs un tīras augu eļļas.[2]
Polimēru māls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Polimēru māls ir modelēšanas materiāls, kuru karsējot 129 °C - 135 °C, tas būtiski nesamazina vai nemaina formu procesa laikā. Neskatoties uz to, ka to sauc par "mālu", tas parasti nesatur mālu minerālus. Polimēra māls ir pieprasīts hobiju, amatniecības un mākslas veikalos, un to izmanto ne tikai mākslinieki, bet arī bērni. Polimēra māls ir arī populārs animācijā, jo tas ļauj manipulēt ar tā izskatu kadru pēc kadra.
Papīra māls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Papīra māls ir paštaisīts vai komerciāli pieejams māls, kuru nelielā daudzumā papildina pārstrādātas celulozes šķiedras. Ja pievieno tipogrāfijas papīru, skulptūra žāvēšanas procesa laikā sarūk. [3] Papīra mālu var izmantot leļļu darināšanā, taču lielākoties lieto keramikas darbnīcās, lai iegūtu nevainojamas keramikas skulptūras.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Brenda Putman. The Sculptor’s Way: A Guide to Modelling and Sculpture. New York : Farrar & Rinehart, Inc., 1939. 8. lpp.
- ↑ Harbutt, W. «An Improved Plastic Composition». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 25. septembrī.
- ↑ Graham Hay. «A Paperclay Update».