Šelfa ledāja biezums stacijas apvidū bija 180-200 m. Stacijā pārziemoja 15 cilvēku komanda, no kuriem 6 (tai skaitā vadītājs) bija norvēģi, 4 zviedri, 3 briti, 1 austrālietis un 1 kanādietis. Stacijas darbības laikā tika veikti nepārtraukti novērojumi meteoroloģijā, glacioloģijā un seismoloģijā, bet vasaras sezonā veiktas vairākas iekškontinentālās ekspedīcijas ar suņu pajūgiem. Šo ekspedīciju nodrošināšanai 200 jūdzes no Modheimas Ričera augstienes rietumu pakājē tika ierīkota atbalsta nometne un noliktava (Advance base).[2]
1952. gada 15. janvārī nometne tika pamesta. 1960. gadā Modheimu apmeklēja norvēģu antarktiskā ekspedīcija, kas atklāja, ka nometne tiktāl ieputināta sniegā, ka redzams ir tikai 2 pēdu garš fragments no 10 m augstā meteoroloģiskā torņa.