Molokāņi
Molokāņi (krievu: молокане) ir garīgās kristietības reliģiska kustība, kas izveidojās Krievijas Impērijā 18. gadsimtā. Molokāņi noraidīja vairākas Krievu pareizticīgās baznīcas mācības un rituālus, par galveno reliģiskās autoritātes avotu uzskatot Bībeli un uzsverot personīgu ticību.
Molokāņu kustība radās Krievijas zemnieku vidū un bija daļa no plašākas garīgo kristiešu kustības. Nosaukuma izcelsme tradicionāli tiek saistīta ar krievu vārdu молоко („piens”), jo tās sekotāji esot lietojuši piena produktus pareizticīgo gavēņu laikā.
Molokāņi neatzina ikonu pielūgšanu, svēto relikvijas un vairākus baznīcas sakramentus. Viņu dievkalpojumi parasti notika vienkāršās sapulcēs, kurās tika lasīta un apspriesta Bībele, dziedātas garīgas dziesmas un kopīgi lūgts. Kopienās nebija tradicionālās pareizticīgo baznīcas garīdzniecības hierarhijas.
18. un 19. gadsimtā Krievijas varas iestādes molokāņus uzskatīja par reliģiskiem disidentiem. Daudzas kopienas tika pārvietotas no Krievijas centrālajiem apgabaliem uz impērijas nomalēm, īpaši Kaukāzu, kur izveidojās ievērojamas molokāņu apmetnes.
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā daļa molokāņu emigrēja no Krievijas Impērijas. Molokāņu kopienas izveidojās Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un citās valstīs. Daļa kustības sekotāju turpināja dzīvot arī Krievijā un citās bijušās Krievijas Impērijas teritorijās.
Molokāņu reliģiskajā tradīcijā nozīmīga vieta ir Bībeles studijām, kopienas dzīvei un personiskajai ticībai. Laika gaitā kustība sadalījās vairākos novirzienos, kuru reliģiskās paražas un uzskati savstarpēji atšķiras.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Molokāņi.
