Mona (sala)
- Šis raksts ir par salu Karību jūrā. Par salu Velsā skatīt rakstu Englsi.
| Mona | |
|---|---|
| Isla de Mona | |
|
Monas un Monito satelītaina | |
  Mona  Mona  Mona | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Karību jūra |
| Koordinātas | 18°05′12″N 67°53′22″W / 18.08667°N 67.88944°WKoordinātas: 18°05′12″N 67°53′22″W / 18.08667°N 67.88944°W |
| Arhipelāgs | Lielās Antiļu salas |
| Platība | 57 km² |
| Garums | 11 km |
| Platums | 7 km |
| Augstākais kalns | 60 m |
| Administrācija | |
 Puertoriko | |
| Municipalitāte | Majagvesa |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 5 (2010) |
| Blīvums | 0,1/km² |
 Mona Vikikrātuvē | |
Mona (spāņu: Isla de Mona) ir neapdzīvota sala Karību jūrā, Lielajās Antiļu salās, Puertoriko brīvi asociētās valsts trešā lielākā sala. Salā nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē biologi un krasta apsardze no Puertoriko. Mona kopā ar netālo Monito saliņu kopš 1986. gada veido Monas un Monito salu dabas rezervātu.[1]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sala atrodas Lielo Antiļu salu austrumu daļā Monas šaurumā. Tuvākās apdzīvotās salas ir 61 km attālā Espanjola rietumos un 66 km attālā Puertoriko austrumos. Sala ir tektoniskas izcelsmes, to veido ap 60 m augsts dolomītu un kaļķakmens plato. Krasti maz izroboti, bieži stāvi un krauji. Daudz alu. Valda tropisks savannas klimats, vidējā gada temperatūra 26,6 °C un 986 mm nokrišņu gadā. Salas ainavā dominē augstieņu meži un kaktusu audzes. Vairākas endēmas augu un dzīvnieku sugas, to starpā Monas iguana (Cyclura cornuta stejnegeri).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirms eiropiešu kolonizatoru ierašanās salu vismaz kopš 12. gadsimta apdzīvoja taino indiāņi. Salas nosaukums cēlies no taino valodas Ámona, kas, domājams, bija vietājā vadoņa vārds. Pirmais no eiropiešiem, kas redzēja salu bija Kristofors Kolumbs 1494. gada 24. septembrī pa ceļam no Puertoriko uz Espanjolu, kurš pasludināja salu par Spānijas īpašumu.
Jau 1502. gadā mūks Nikolass de Ovando kopā ar 2000 spāņu kolonistiem tika nosūtīts uz Monas salu, bet tā izrādījās par mazu, lai uzturētu tik lielu iedzīvotāju daudzumu. Salas pamatiedzīvotāji taino tajā laikā vēl saglabāja zināmu brīvību. 1520. gadā par salas pārvaldnieku kļuva Fransisko de Barrinuevo. 1524. gadā Puertoriko bīskaps Alonso Manso apsūdzēja Barrinuevo dažādos noziegumos un tas bija spiests salu pamest un kopā ar viņu salu pameta arī lielākā daļa taino, pametot salu praktiski neapdzīvotu. Sala turpināja būt nozīmīga pieturvieta garām braucošajiem kuģiem, kas šeit papildināja krājumus pirms okeāna šķērsošanas. Neskatoties uz to, līdz pat 19. gadsimta vidum sala bija lielākoties neapdzīvota.
1898. gadā saskaņā ar Parīzes līgumu Mona kopā ar Puertoriko nonāca ASV pārvaldē; uz to brīdi salā bija seši iedzīvotāji. Kopš 19. gadsimta salā tika iegūts guano un tā izstrāde turpinājās līdz 1927. gadam.[2] Sausā likuma laikā Mona bija nozīmīga ruma kontrabandistu bāzes vieta – 1923. gadā vienā no salas alām atklāja alkohola krājumus 75 000 USD vērtībā. Kopš 1986. gada sala ir dabas rezervāts.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «DRNA | Reserva Natural Islas de Mona y Monito» (es-PR). Skatīts: 2025-10-02.
- ↑ «"History of the guano mining industry, Isla de Mona, Puerto Rico"».
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mona.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|