Mona Liza

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Mona Lisa)
Jump to navigation Jump to search
Mona Liza
Džokonda
Mona Lisa, by Leonardo da Vinci, from C2RMF retouched.jpg
Mākslinieks Leonardo da Vinči Labot šo Vikidatos[1]
Gads apmēram 1503.—1506. gads, iespējams, turpinājis līdz apmēram 1517. gadam
Medijs eļļas krāsa, papele, koksne Labot šo Vikidatos[1]
Kustība augstākā renesanse Labot šo Vikidatos
Temats person depicted in Mona Lisa Labot šo Vikidatos
Izmēri 77 cm (30 in) × 53 cm (21 in)
Atrašanās vieta itāļu gleznas, 6. telpa, Luvra, Francija Labot šo Vikidatos
Īpašnieks Francija, Fransuā I Labot šo Vikidatos
Kolekcija Luvras glezniecības departaments Labot šo Vikidatos[2]
Inventāra nr. INV. 779 Labot šo Vikidatos[2]
Identifikatori Joconde ID: 000PE025604
Tīmekļa vietne www.louvre.fr/oeuvre-notices/portrait-de-lisa-gherardini-epouse-de-francesco-del-giocondo

“Mona Liza” (itāļu: Monna Lisa, izrunā: [ˈmɔnna ˈliːza]) jeb “Džokonda” (La Gioconda — ‘laimīga, dzīvespriecīga sieviete’, franču: La Joconde) ir itāļu renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči gleznots portrets, kas ir raksturots kā “vispazīstamākais, visskatītākais, visvairāk aprakstītais, visvairāk apdziedātais, visparodētākais mākslas darbs pasaulē”.[3] “Mona Liza” ir viena no vērtīgākajām gleznām pasaulē. 1962. gadā glezna apdrošināta par 100 miljoniem ASV dolāru, kas iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā augstākais gleznas apdrošināšanas novērtējums pasaulē.[4] Ņemot vērā inflāciju, šī naudas summa atbilst aptuveni 820 miljoniem ASV dolāru 2018. gadā.[5]

Mūsdienās “Mona Liza” pieder Francijas valdībai, un tas atrodas Parīzē, Luvras muzejā. Gleznas pilnais nosaukums ir Ritratto di Monna Lisa del Giocondo ("Lizas Gerardīni, Frančesko del Džokondo sievas, portrets").[nepieciešama atsauce] Gleznā attēlota Līza del Džokondo, sieviete, kuras izpausme ir noslēpumaina. Tiek uzskatīts, ka glezna ir sākta gleznot 1503. gadā un darba izstrādes laiks ildzis no trim līdz četriem gadiem.

Skatoties uz gleznu, daudziem cilvēkiem liekas, ka “Mona Liza” viņam seko ar skatienu. Arī viņas smaids ir noslēpumains, jo skatītājam šķiet, ka vienu brīdi “Mona Liza” smaida, bet jau nākamajā uzjautrinās par apkārt notiekošo. Gleznas abās pusēs ir redzamas simetriskas ēnas.

Leonardo da Vinči vienmēr domāja, ka viņa mākslas darbs vēl nav gatavs, tomēr skatītājiem “Mona Liza” likās ideāla. Viņš ar šo mākslas darbu ceļoja apkārt vairākus gadus, katru reizi kaut ko pielabojot vai pieliekot klāt.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 http://musee.louvre.fr/oal/joconde/indexFR.html.
  2. 2,0 2,1 https://www.louvre.fr/en/oeuvre-notices/mona-lisa-portrait-lisa-gherardini-wife-francesco-del-giocondo.
  3. John Lichfield. «The Moving of the Mona Lisa». The Independent (angļu), 2005. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 2. janvārī. the best known, the most visited, the most written about, the most sung about, the most parodied work of art in the world
  4. «Highest insurance valuation for a painting». Guinness World Records (angļu). Skatīts: 2019. gada 2. janvārī.
  5. «Inflation Calculator». www.dollartimes.com (angļu). Skatīts: 2019. gada 2. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]