Monako

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par valsti. Par tenisistu skatīt rakstu Huans Monako.
Monako Firstiste
Principauté de Monaco
Principatu de Múnegu
Monako karogs Monako ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaHymne Monégasque
Location of Monaco
Monako atrašanās vieta Eiropā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Monako
43°43′N 7°25′E / 43.717°N 7.417°E / 43.717; 7.417
Valsts valodas franču valoda
Valdība Konstitucionāla monarhija un firstiste
 -  Princis Albērs II
 -  Valsts ministrs Seržs Tells
Neatkarība
 -  Grimaldi dzimta 1297. gadā 
 -  Konstitūcija 1911. gadā 
Platība
 -  Kopā 2,02 km² (248.)
 -  Ūdens (%) 0,0
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. g. 36 950 (217.)
 -  Blīvums 18 713/km² (1.)
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā 4,888 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 65 928 
HDI (2015)  (1,000 ļoti augsts
Valūta Eiro (EUR)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .mc
ISO 3166-1 kods 492 / MCO / MC
Tālsarunu kods +377

Monako (franču: Monaco, monagasku: Munegu), oficiāli Monako Firstiste (Principauté de Monaco, Principatu de Munegu) ir valsts Rietumeiropā, Franču Rivjerā, dažus kilometrus no Itālijas robežas. Monako no rietumu, austrumu un ziemeļu puses ieskauj Francija, bet dienvidos to apskalo Vidusjūra. Monako sauszemes robeža ir 4,4 km gara, bet krasta līnija ir 4,1 km gara. Monako kopējā platība ir 2,02 km² un pēc teritorijas lieluma tā ir otrā mazākā valsts pasaulē aiz Vatikāna. Pēc 2013. gada datiem Monako dzīvo 36 950 iedzīvotāji un tā ir visblīvāk apdzīvotā valsts pasaulē. Pēc 2014. gada datiem vairāk kā 30% valsts iedzīvotāju ir miljonāri.[1]

Monako ir konstitucionāla monarhija un firstiste, kas tiek iedalīta četrās daļās. Valsts vara pieder Monako princim Albēram II. Kopš 1993. gada Monako ir pilntiesīga ANO dalībvalsts. Formāli Monako nav Eiropas Savienības daļa, bet tai ir sadarbība vairākās jomās. 2002. gadā par Monako oficiālo valūtu kļuva eiro. 2004. gadā Monako kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti. Tā ir arī Frankofonijas dalībvalsts.

Strauja valsts ekonomiskā attīstība sākās 19. gadsimtā, kad tika atvērts valsts pirmais kazino, Montekarlo un izveidots dzelzceļa savienojums ar Parīzi.[2] Kopš tā laika Monako ir kļuvis par populāru tūrisma galamērķi. Monako ir slavena arī ar savu Pirmās formulas Monako Grand Prix izcīņu, kas katru gadu tiek uzskatīta par vienu no prestižākajām sacīkstēm F1 kalendārā. Pēdējo gadu laikā Monako ir kļuvusi pazīstama arī ar savu banku sistēmu un maziem uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību. Monako nav ienākuma nodoklis un ir zemi nodokļi, tāpēc tā bieži tiek dēvēta par nodokļu paradīzi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monako nosaukums radies no sengrieķu kolonijas Monoikas (Monoïkos) vārda, kuru dibināja feniķieši VI gadsimtā p.m.ē.

Monako atkal tika dibināta 1215. gadā kā Dženovas kolonija. 1247. gadā Fransuā Grimaldi ieņēma Monako pili, valstī sāka valdīt Grimaldi dinastija, kura valda firstistē arī mūsdienās.

No 1793. līdz 1814. gadam Monako bija Francijas valdījumā, bet no 1815. līdz 1860. gadam Monako bija Sardīnijas karalistes protektorāts. 1861. gadā tika noslēgts franču-monegasku līgums, kurā tika atzīta Monako suverenitāte.

Līdz 1911. gadam Monako bija absolūta monarhija. 1962. gada konstitūcija atcēla nāvessodu un piešķīra vēlēšanu tiesības sievietēm. 1993. gadā Monako iestājās ANO. Kopš 2005. gada valsts galva ir princis Albērs II.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2014. gada datiem Monako dzīvo 36 950 iedzīvotāji. Monako ir pirmajā vietā pasaulē pēc iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma, kas ir ap 90 gadiem.[3] Visi valsts iedzīvotāji, kas ir dzimuši vai naturalizējušies Monako tiek saukti par monegaskiem.

Monako pamattauta ir monegaski, kas veido 21,6% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita un ir mazākumtautība. Lielākā daļa no valsts iedzīvotājiem jeb 28,4% ir franči, tad ar 21,6% seko monegaski, tad ar 18,7% itālieši, ar 7,5% briti, ar 2,8% beļģi, ar 2,5% vācieši un šveicieši, ar 1,2% ASV pilsoņi, bet 14,8% veido citu tautību iedzīvotāji.

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monako ir konstitucionāla monarhija. Valsts pieder princim. Galvenais valsts likums Satversme tika pieņemta 1962. gadā. Izpildvara ir Ministru kabinets ar četriem ministriem, Ministru prezidenta vadībā. Kandidatūru Monako princis apstiprina vai noraida 3 gadu periodā.

Ik pēc pieciem gadiem Parlaments tautas balsojumā ievēl 24 deputātus. Parlamentam nav likumdošanas pilnvaru. Tā pieder princim. Tiesu vara ir atkarīga no prinča.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Formula 1[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Monako Grand Prix


Motoru sports, it īpaši Formula 1 rīkotās autosacīkstes, ir viens no vispopulārākajiem sporta pasākumiem, kas ik gadu maija beigās norisinās Monako ielās. Lai gan oficiāli autosporta sacīkstes Monako ielās ir tikušas rīkotas jau kopš 1929. gada, tikai 20. gadsimta 50. gadu vidū Monako Grand Prix izcīņa kļuva par pastāvīgu Pirmās formulas sacīkšu posmu.[4][5]

Oficiāli Monako Grand Prix izcīņa F1 kalendārā tiek aizvadīta kopš 1950. gada, kur pati sacīkste regulāri tiek rīkota šaurajās Monako trases ielās Montekarlo apgabalā, kas stiepjas gar Monako ostas rajonu un tās pilsētas vēsturisko centru.[4][6] Monako Grand Prix izcīņa tiek uzskatīta par vienu no visprestižākajām sacīkstēm Pirmās formulas kalendārā, jo trases daudzo līkumu un šauro ielu dēļ tajā ir teju vai neiespējami kādu apdzīt.[4][6]

Tāpat Monako savu relatīvi zemo nodokļu dēļ parasti kalpo par mājvietu daudziem aktīvajiem Pirmās formulas pilotiem, kuriem pretējā gadījumā, dzīvojot savās valstīs, no savas algas būtu jāmaksā lielāki nodokļi.[7]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]