Monako valsts ministru uzskaitījums

Vikipēdijas lapa

Šajā uzskaitījumā apkopoti Monako valsts ministri. Valsts ministrs ir Monako valdības vadītājs un to ieceļ Monako princis. Valsts ministrs savu pilnvaru periodā ir atbildīgs par monegasku valdības darbu un tās ārējām darbībām. Kā prinča pārstāvis viņš arī vada izpilddienestus, komandē policiju un militāros spēkus, kā arī vada valdības padomi.

Valsts ministra amats tika izveidots 1911. gadā, kad tika pieņemta Monako konstitūcija.

Uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   Bez partijas/ Neatkarīgais
# Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Pilnvaru termiņš Politiskā partija Piezīmes Valsts vadītājs
Valsts ministrs (1911—pašlaik)
1. Emīls Flašs
Émile Flach
(1853—1926)
1911. gada 5. februāris1917. gada 31. decembris Neatkarīgais
Žoržs Žalustrs
Georges Jaloustre
(1875–1922)
1918. gada janvāris1919. gada februāris Neatkarīgais pagaidu valsts ministrs
2. Raimons Le Burdons
Raymond Le Bourdon
(1861–1937)
1919. gada 19. februāris1923. gada 11. augusts Neatkarīgais
3. Moriss Pjēts
Maurice Piette
(1871–1953)
1923. gada 11. augusts1932. gada janvāris Neatkarīgais
Anrī Morāns
Henry Mauran
(1899–1983)
1932. gada janvārisjūnijs Neatkarīgais pagaidu valsts ministrs
4. Moriss Bullo-Lafonts
Maurice Bouilloux-Lafont
(1875–1937)
1932. gada jūnijs1937. gada jūnijs Neatkarīgais
Anrī Morāns
Henry Mauran
(1899–1983)
1937. gada jūnijsaugusts Neatkarīgais pagaidu valsts ministrs
5. Emīls Roblo
Émile Roblot
(1886–1963)
1937. gada 15. septembris1944. gada 29. septembris Neatkarīgais
Pjērs Blanšī
Pierre Blanchy
1944. gada 29. septembris13. oktobris Neatkarīgais pagaidu valsts ministrs
6. Pjērs de Vitass
Pierre de Witasse
(1878–1956)
1944. gada 13. oktobris1948. gada decembris Neatkarīgais
Pjērs Blanšī
Pierre Blanchy
1949. gada 4. janvāris12. jūlijs Neatkarīgais pagaidu valsts ministrs
7. Žaks Ruefs
Jacques Rueff
(1896–1978)
1949. gada 12. jūlijs1950. gada 1. augusts Neatkarīgais
8. Pjērs Voizārs
Pierre Voizard
(1896–1982)
1950. gada 1. augusts1953. gada 2. septembris Neatkarīgais
9. Anrī Sums
Henry Soum
(1899–1983)
1953. gada 15. novembris1959. gada 12. februāris Neatkarīgais
10. Emīls Peletjē
Émile Pelletier
(1898–1975)
1959. gada 12. februāris1962. gada 23. janvāris Neatkarīgais
Pjērs Blanšī
Pierre Blanchy
1962. gada 23. janvāris1963. gada 16. augusts Neatkarīgais pagaidu valsts ministrs
11. Žans Reimons
Jean Reymond
(1912–1986)
1963. gada 16. augusts1966. gada 28. decembris Neatkarīgais
12. Pols Demanžs
Paul Demange
(1906–1970)
1966. gada 28. decembris1969. gada 1. aprīlis Neatkarīgais
13. Fransuā Didjē Grešs
François-Didier Gregh
(1906–1992)
1969. gada 1. aprīlis1972. gada 24. maijs Neatkarīgais
14. Andrē Sen-Mlē
André Saint-Mleux
(1920–2012)
1972. gada 24. maijs1981. gada jūlijs Neatkarīgais
15. Žans Arlī
Jean Herly
(1929–1998)
1981. gada 16. februāris1985. gada 16. februāris Neatkarīgais
16. Žans Osels
Jean Ausseil
(1925–2001)
1985. gada 16. februāris1991. gada 16. februāris Neatkarīgais
17. Žans Duponts
Jacques Dupont
(1929–2002)
1991. gada 16. februāris1994. gada 2. decembris Neatkarīgais
18. Pols Dižuds
Paul Dijoud
(1938)
1994. gada 2. decembris1997. gada 3. februāris Neatkarīgais
19. Mišels Leveks
Michel Lévêque
(1933)
1997. gada 3. februāris2000. gada 5. janvāris Neatkarīgais
20. Patriks Leklerks
Patrick Leclercq
(1938)
2000. gada 5. janvāris2005. gada 1. maijs Neatkarīgais
21. Žans Pols Prusts
Jean-Paul Proust
(1940–2010)
2005. gada 1. maijs2010. gada 29. marts Neatkarīgais
22. Mišels Rožērs
Michel Roger
(1949)
2010. gada 29. marts2015. gada 16. decembris Neatkarīgais
Žils Tonelli
Gilles Tonelli
(1957)
2015. gada 16. decembris2016. gada 1. februāris Neatkarīgais pagaidu valsts ministrs
23. Seržs Tells
Serge Telle
(1955)
2016. gada 1. februāris2020. gada 1. septembris Neatkarīgais
24. Pjērs Dartouts
Pierre Dartout
(1954)
2020. gada 1. septembrispašlaik Neatkarīgais

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]