Mongolija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mongolijas Valsts
Монгол улс
Mongol uls
Monggol ulus.svg
Mongγol ulus
Mongolijas karogs Mongolijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaМонгол улсын төрийн дуулал
Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Ulanbatora
564 115,75) 47°55′N 106°53′E / 47.917°N 106.883°E / 47.917; 106.883
Valsts valodas Mongoļu valoda
Etniskās grupas  95,35% mongoļi
3,86% kazahi
0,8% citi[1]
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Hurelsuhs Uhnāgīns
 -  Premjerministrs Ojūnerdene Luvsannamsrains
Izveidošanās
 -  Neatkarība no Cjinu dinastijas 1911. gada 29. decembrī 
Platība
 -  Kopā 1 564 115,75 km² (19.)
 -  Ūdens (%) 0,43[2]
Iedzīvotāji
 -  2010. gada tautas skaitīšana 2 854 685[3] 
 -  Blīvums 1,76/km² (236.)
IKP (PPP) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $13 264 miljardi[4] 
 -  Uz iedzīvotāju $4743[4] 
IKP (nominālais) 2019. gada aprēķins
 -  Kopā $8,506 miljardi[4] 
 -  Uz iedzīvotāju $3042[4] 
Džini koef. (2005) 33,0[5] (vidējs
TAI (2019) 0,737[6] (vidējs) (99.)
Valūta Tugriks (MNT)
Laika josla (UTC+7 līdz +8[7][8][9])
Interneta domēns .mn
Tālsarunu kods +976

Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku. Prezidentāla republika, prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās uz 4 gadiem. Iedzīvotāji: mongoļi, kazahi, burjati, krievi, ķīnieši u.c. Dominējošā reliģija — budisms.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1921. gada jūlijā Urgā proklamēja no Ķīnas neatkarīgu Mongolijas Republiku, kas ar Padomju Krievijas militāro un politisko atbalstu atbrīvojās no iekšējiem oponentiem un ieguva neatkarību no pilsoņu kara novājinātās Ķīnas. 1924. gada 26. novembrī valsti pārdēvēja par Mongolijas Tautas Republiku (MTR), kas bija PSRS satelītvalsts ar Tautas Revolucionāro partiju kā varas partiju. No 1939. gada maija līdz septembrim notika robežkonflikts ar Japānas impērijas armiju jeb Halhingolas kampaņa. 1945. gada 10. augustā Mongolija pieteica karu Japānai, piedaloties Sarkanās armijas uzbrukumā Iekšējai Mongolijai un Mandžūrijai. 1946. gada 5. janvārī Ķīnas Republika atzina Ārējās Mongolijas neatkarību, diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku izveidoja 1949. gadā. 1961. gadā MTR uzņēma ANO. Saasinoties PSRS un Ķīnas attiecībām, Padomju armija Mongolijā uzbūvēja savas raķešu bāzes un kara lidlaukus.

Komunistu varas monopols beidzās 1990. gadā un Tautas Republika oficiāli beidza pastāvēt līdz ar Mongolijas Valsts jaunās konstitūcijas pieņemšanu 1992. gada 12. februārī.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mongolija ir milzīgs plato, kas plešas no Austrumdžungārijas līdz Rietummandžūrijai vidēji apmēram 1500 m virs jūras līmeņa. Ziemeļos to ierobežo mežiem klātās lielo Sibīrijas upju Jeņisejas, Irtišas un Amūras augšteces un Altaja kalnu grēda, rietumos — Gobi Altaja un Gurvansaihana grēdas, centrā — kalnainu mežu masīvi. Visu dienvidu daļu aizņem stepe, pārmijus ar tuksneša zonām gov, ko tagad dēvē par Gobi tuksnesi — ķīnieši to sauca par han hai — ‘izžuvusī jūra’. Klimats atbilst ainavai: nevienmērīgs un skarbs. Temperatūras svārstības visai ievērojamas: jūnijā karstums sasniedz pat +45 °C, bet janvārī nolaižas līdz -35 °C, pie tam diennakts temperatūras svārstības ir ļoti straujas: vasarā dienā +40 °C, bet naktī -3 °C. Lielākā daļa dienu gadā ļoti saulainas, taču ziema ilga — dažkārt vēl maijā snieg sniegs.

Klimata skarbumam atbilst ainavas vienveidīgums un dzīvības trūkums. Zemes erozija, ko pastiprina skarbais kontinentālais klimats, pārklājusi ielejas ar gravu tīklu, augsne pārvērsta irdenos dzeltenbrūnos putekļos - tas ir less, ko tjurki sauc par torpak, bet ķīnieši — par huang tu (dzeltenā zeme). Lietus to pārvērš par lipīgu mālveida masu, kas saulē tūdaļ sacietē kā akmens un vairs ūdeni cauri nelaiž. Ziemeļķīnā lesa slānis sasniedz pat 100 m biezumu. Kur piekalnēs pazemes ūdeņi tiek tuvu klāt zemes virsmai, zemes virskārta kļūst ārkārtīgi auglīga, kā tas ir Mongolijas alpu pļavās. Taču šī auglība pazūd uz plato, kur plāno augsnes slāni nemitīgi izpūš vēji.

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos Sibīrijas taiga pamazām pāriet stepē un augu valsts te ir vairāk nekā bagāta — priedes, egles, melnie un baltie bērzi, īves, ozoli, oši, pamežā — biezs krūmājs. Tas viss dod patvērumu aļņiem, lāčiem, vilkiem, lūšiem, stirnām, maralbriežiem, vāverēm, sabuļiem, āmrijām, caunām un sniegu leopardiem. Pie ūdeņiem tas viss pāriet mitrās, zāles pārbagātās pļavās, kur niedrājos mīt ūdensputni. Lielo upju — Kerulenas, Ononas, Orhonas — krasti klāti bieziem mežiem un leknām pļavām, bet upēs mīt zivis. Kalnu grēdu ēnas pusi klāj milzīgu mežu audzes, kamēr saules pusē augu valsts vairāk atgādina tundru. Dienvidrietumos Gobi Altajā augu valsts kļūst vienveidīgāka. Te mīt savvaļas ēzeļi, zaķi, augstāk kalnos ganās Sibīrijas kalnu kazas un garspalvainie, salizturīgie jaki.

Stepi pavasarī uz pāris nedēļām pārklāj sulīga ziedu un zāles sega, kas vasarā pārtop par ganībām saigām, savvaļas ēzeļiem un savvaļas zirgiem; šeit mīt arī savvaļas kamieļi un džeirāni. Garā stepes zāle un niedrāji pie ūdeņiem kalpo par mājvietu visdažādākajām putnu sugām.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mongolia National Census 2010 Provision Results. National Statistical Office of Mongolia (in Mongolian.)
  2. Official landuse balanse data (2007)[novecojusi saite]
  3. Date:. «Mongolia National Census 2010 Preliminary Results». National Statistical Office of Mongolia, 2011-06-13. Skatīts: 2011-06-14.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 «Mongolia». International Monetary Fund. Skatīts: 2012-04-19.
  5. «Gini Index». World Bank. Skatīts: 2011. gada 2. marts.
  6. «Human Development Report 2011». United Nations. 2011. Skatīts: 2012. gada 27. janvāris.
  7. «Mongolia Standard Time is GMT (UTC) +8, some areas of Mongolia use GMT (UTC) + 7». Time Temperature.com. Skatīts: 2007-09-30.[novecojusi saite]
  8. «The Mongolian government has chosen not to move to Summer Time». World Time Zone.com. Skatīts: 2007-09-30.
  9. «Mongolian Time Zones». Skatīts: 2011-05-20.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]