Mongolija
| Mongolijas Valsts Монгол улс Mongol uls  Mongγol ulus |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Монгол улсын төрийн дуулал |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Ulanbatora 564 115,75) 47°55′N 106°53′E / 47.917°N 106.883°E | |||||
| Valsts valodas | mongoļu | |||||
| Etniskās grupas | 95,35% mongoļi 3,86% kazahi 0,8% citi[1] |
|||||
| Valdība | Prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Hurelsuhs Uhnāgīns | ||||
| - | Premjerministrs | Ojūnerdene Luvsannamsrains | ||||
| Izveidošanās | ||||||
| - | Neatkarība no Cjinu dinastijas | 1911. gada 29. decembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 1 564 115,75 km² (19.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0,43[2] | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | 2010. gada tautas skaitīšana | 2 854 685[3] | ||||
| - | Blīvums | 1,76/km² (236.) | ||||
| IKP (PPP) | 2011. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $13 264 miljardi[4] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $4743[4] | ||||
| IKP (nominālais) | 2019. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $8,506 miljardi[4] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $3042[4] | ||||
| Džini koef. (2005) | 33,0[5] (vidējs) | |||||
| TAI (2019) | ▲ 0,737[6] (vidējs) (99.) | |||||
| Valūta | Tugriks (MNT) |
|||||
| Laika josla | (UTC+7 līdz +8[7][8][9]) | |||||
| Interneta domēns | .mn | |||||
| Tālsarunu kods | +976 | |||||
Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts pieejas pie jūras Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju ziemeļos un Ķīnas Tautas Republiku dienvdios.
Pusprezidentāla republika, prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās uz 4 gadiem.
Mongolijā ir aptuveni 3 miljoni iedzīvotāju: mongoļi (95 %), kā arī kazahi, burjati u.c. Oficiālā valoda ir mongoļu valoda ar kirilicas alfabēta rakstību (iepriekš tika lietots vecmongoļu alfabēts). Dominējošā reliģija — budisms (1578. gadā valstī oficiāli tika atzīts lamaisms).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1921. gada jūlijā Urgā (mūsdienu Ulanbatorā) proklamēja no Ķīnas neatkarīgu Mongolijas Republiku. 1922. gadā Ķīnas armija atjaunoja savu kontroli pār Mongoliju, izraisot spēcīgu nacionālistisku pretošanos. Situācija mainījās, kad Padomju Krievija, pēc Oktobra revolūcijas nostiprināšanās, sāka sniegt militāro un politisko atbalstu Mongoli jas neatkarības kustībai. Padomju Krievijas interesēs bija veidot draudzīgu buferzonu starp sevi un Ķīnu. 1923. gada sākumā Mongolijas revolucionārā armija, kuras vadībā bija Damdini Suhe-Bators, kopā ar Sarkanās armijas vienībām sāka militāru kampaņu pret Ķīnas spēkiem un balto krievu grupām, kas atradās Mongolijā. Pēc veiksmīgām kaujām jūlijā Urga tika atbrīvota, un tika atkārtoti proklamēta neatkarīga Mongolijas Republika.
1924. gada 26. novembrī valsti pārdēvēja par Mongolijas Tautas Republiku (MTR), kas bija PSRS satelītvalsts ar Tautas Revolucionāro partiju kā varas partiju. Sākās kolektivizācijas un industrializācijas kampaņas. Lielas zemes platības tika nacionalizētas, tradicionālais nomadu dzīvesveids tika pārveidots kolektīvo saimniecību (sovhozu un kolhozu) sistēmā. 1930. gados valstī notika plašas politiskas represijas, kuru laikā tika iznīcināti daudzi budistu klosteri, izsūtīti vai nogalināti tūkstošiem mūku. Represijas tika veiktas ar NKVD tiešu atbalstu.
No 1939. gada maija līdz septembrim notika robežkonflikts ar Japānas Impērijas armiju jeb Halhingolas kampaņa. 1945. gada 10. augustā Mongolija pieteica karu Japānai, piedaloties Sarkanās armijas uzbrukumā Iekšējai Mongolijai un Mandžūrijai.
1946. gada 5. janvārī Ķīnas Republika atzina Ārējās Mongolijas neatkarību, diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku izveidoja 1949. gadā. 1961. gadā MTR uzņēma ANO. Saasinoties PSRS un Ķīnas attiecībām, Padomju armija Mongolijā uzbūvēja savas raķešu bāzes un kara lidlaukus.
1990. gada janvārī Ulanbatorā notika pirmās plašās protesta akcijas, ko organizēja studentu un jauniešu grupas, iedvesmojoties no līdzīgām pārmaiņām Austrumeiropā un Padomju Savienībā. Protesti pārauga nacionālā mēroga kustībā, kurā piedalījās dažādas sabiedrības grupas. Tajā pašā gadā Žambins Batmunhs atkāpās no amata, līdz ar to beidzās komunistu varas monopols 1990. gadā un Tautas Republika oficiāli beidza pastāvēt līdz ar Mongolijas Valsts jaunās konstitūcijas pieņemšanu 1992. gada 12. februārī. Valdība Aizsāka pāreju no plānotās ekonomikas uz tirgus ekonomiku, veicinot privātīpašuma un uzņēmējdarbības attīstību.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mongolija ir milzīgs plato, kas plešas no Austrumdžungārijas līdz Rietummandžūrijai vidēji apmēram 1500 m virs jūras līmeņa. Ziemeļos to ierobežo mežiem klātās lielo Sibīrijas upju Jeņisejas, Irtišas un Amūras augšteces un Altaja kalnu grēda, rietumos — Gobi Altaja un Gurvansaihana grēdas, centrā — kalnainu mežu masīvi. Visu dienvidu daļu aizņem stepe, pārmijus ar tuksneša zonām gov, ko tagad dēvē par Gobi tuksnesi — ķīnieši to sauca par han hai — ‘izžuvusī jūra’. Klimats atbilst ainavai: nevienmērīgs un skarbs. Temperatūras svārstības visai ievērojamas: jūnijā karstums sasniedz pat +45 °C, bet janvārī nolaižas līdz -35 °C, pie tam diennakts temperatūras svārstības ir ļoti straujas: vasarā dienā +40 °C, bet naktī -3 °C. Lielākā daļa dienu gadā ļoti saulainas, taču ziema ilga — dažkārt vēl maijā snieg sniegs.
Klimata skarbumam atbilst ainavas vienveidīgums un dzīvības trūkums. Zemes erozija, ko pastiprina skarbais kontinentālais klimats, pārklājusi ielejas ar gravu tīklu, augsne pārvērsta irdenos dzeltenbrūnos putekļos — tas ir less, ko tjurki sauc par torpak, bet ķīnieši — par huang tu (dzeltenā zeme). Lietus to pārvērš par lipīgu mālveida masu, kas saulē tūdaļ sacietē kā akmens un vairs ūdeni cauri nelaiž. Ziemeļķīnā lesa slānis sasniedz pat 100 m biezumu. Kur piekalnēs pazemes ūdeņi tiek tuvu klāt zemes virsmai, zemes virskārta kļūst ārkārtīgi auglīga, kā tas ir Mongolijas alpu pļavās. Taču šī auglība pazūd uz plato, kur plāno augsnes slāni nemitīgi izpūš vēji.
Flora un fauna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemeļos Sibīrijas taiga pamazām pāriet stepē un augu valsts te ir vairāk nekā bagāta — priedes, egles, melnie un baltie bērzi, īves, ozoli, oši, pamežā — biezs krūmājs. Tas viss dod patvērumu aļņiem, lāčiem, vilkiem, lūšiem, stirnām, maralbriežiem, vāverēm, sabuļiem, āmrijām, caunām un sniegu leopardiem. Pie ūdeņiem tas viss pāriet mitrās, zāles pārbagātās pļavās, kur niedrājos mīt ūdensputni. Lielo upju — Kerulenas, Ononas, Orhonas — krasti klāti bieziem mežiem un leknām pļavām, bet upēs mīt zivis. Kalnu grēdu ēnas pusi klāj milzīgu mežu audzes, kamēr saules pusē augu valsts vairāk atgādina tundru. Dienvidrietumos Gobi Altajā augu valsts kļūst vienveidīgāka. Te mīt savvaļas ēzeļi, zaķi, augstāk kalnos ganās Sibīrijas kalnu kazas un garspalvainie, salizturīgie jaki.
Stepi pavasarī uz pāris nedēļām pārklāj sulīga ziedu un zāles sega, kas vasarā pārtop par ganībām saigām, savvaļas ēzeļiem un savvaļas zirgiem; šeit mīt arī savvaļas kamieļi un džeirāni. Garā stepes zāle un niedrāji pie ūdeņiem kalpo par mājvietu visdažādākajām putnu sugām.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mongolia National Census 2010 Provision Results. National Statistical Office of Mongolia (in Mongolian.)
- ↑ Official landuse balanse data (2007)[novecojusi saite]
- ↑ Date:. «Mongolia National Census 2010 Preliminary Results». National Statistical Office of Mongolia, 2011-06-13. Skatīts: 2011-06-14.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Mongolia». International Monetary Fund. Skatīts: 2012-04-19.
- ↑ «Gini Index». World Bank. Skatīts: 2011. gada 2. marts.
- ↑ «Human Development Report 2011». United Nations. 2011. Skatīts: 2012. gada 27. janvāris.
- ↑ «Mongolia Standard Time is GMT (UTC) +8, some areas of Mongolia use GMT (UTC) + 7». Time Temperature.com. Skatīts: 2007-09-30.[novecojusi saite]
- ↑ «The Mongolian government has chosen not to move to Summer Time». World Time Zone.com. Skatīts: 2007-09-30.
- ↑ «Mongolian Time Zones». Skatīts: 2011-05-20.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- (angliski) Before They Pass Away: Mongolia
.svg){kind=small} | Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||
|