Mongolijas Altaja petroglifu komplekss (mongoļu: Монгол Алтайн нурууны хадны зургийн цогцолбор) ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauts arheoloģisks piemineklis Mongolijas rietumos. Administratīvi atrodas Bajanulgī aimakāMongolijas Altaja ziemeļos. Petroglifi izvietoti plašā teritorija ledāju izgrauzto Hovdas baseina upju ielejās kalnu austrumu nogāzē. Pasaules mantojuma objekts sastāv no trijiem klāsteriem: Cagānsalā-Bagaoigora (2100 ha) ziemeļos Sogo upes ielejā, Šivēthairhana (9000 ha) Cagāngolas augštece un Araltolgoja (200 ha) ziemeļrietumos no Hotonnūra ezera; pēdējais atrodas Altaja Tavanbogda nacionālā parka teritorijā.[1]
Šajās trīs vietās atrastie daudzie klinšu grebumi un apbedīšanas pieminekļi ilustrē kultūras attīstību tagadējās Mongolijas teritorijā 12 000 gadu laikā. Agrākie attēli atspoguļo laiku (11 000 — 6 000 gadus p.m.ē.), kad teritorija bija mežaināka un ielejas nodrošināja dzīvotni lielo medījamo dzīvnieku medniekiem. Vēlākajos attēlos redzama pāreja uz ganību lopkopību kā dominējošo dzīvesveidu. Jaunākie attēli parāda pāreju uz no zirgiem atkarīgu nomadu dzīvesveidu 1. tūkstošgades sākumā p.m.ē., skitu laikmetā un vēlākajā tjurku laikmetā (mūsu ēras 7. un 8. gadsimtā). Šie grebumi sniedz vērtīgu ieguldījumu izpratnē par aizvēsturiskajām cilvēku kopienām Āzijas ziemeļdaļā.[2]