Monoplakofori

Monoplakofori Monoplacophora Odhner, 1940
Monoplakofors Veleropilina oligotropha
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Virstips	Spirālveidīgie (Lophotrochozoa)
Tips	Gliemji (Mollusca)
Klase	Monoplakofori (Monoplacophora)
Iedalījums
Cyrtolitiones Cyrtonelliones Eomonoplacophora Tergomya
Monoplakofori Vikikrātuvē

Monoplakofori (Monoplacophora) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase, kas līdz 1852. gadam bija zināma vienīgi fosilā veidā no kembrija, ordovika un devona nogulumiem un tika uzskatīta par izmirušu grupu. Pašreiz šīs klases recentie pārstāvji ir konstatēti Klusajā, Atlantijas un Indijas okeānā, Antarktiku ieskaitot, dziļumos no 170 līdz 6500 metriem. Tie ir sastopami uz mīkstām un cietām gruntīm. Monoplakoforu klasi 1940. gadā izveidoja zviedru zoologs Nilss Odners. Klases foslie pārstāvji ir konstatēti arī Baltijas ordovika nogulumos.

Apraksts

Mūsdienu gliemju starpā monoplakofori ir viena no primitīvākajām klasēm, kurai ir dažas arhaiskas iezīmes. Pie šādām iezīmēm attiecina plašus celomiskos dobumus, metamēriju dažu orgānu sistēmu uzbūvē un primitīvu nervu sistēmu.

Ķermeni no mugurpuses pilnībā nosedz plāna, ieapaļa, micīšveidīga vai plakanspirāliska (izmirušam formām) čaula, kuras vijums ir vērsts uz priekšu (atšķirībā no gliemežiem). Daudzām mūsdienu sugām čaula ir plāna, puscaurspīdīga. Parasti ir attīstīts periostraks.

Kāja ar ieapaļu rāpojošo pēdu atrodas vēdera virsmas centrālajā daļā. Galva ir vāji norobežota no ķermeņa. Acu nav. Uz galvas atrodas mute, kuru no priekšpuses un aizmugures ieskauj krokas — lūpas. Lūpu aizmugurējās malas veido izaugumus — taustekļus, kas klāti ar skropstiņām un, iespējams, piedalās pārtikas savākšanā. Ir arī radula. No rīkles atiet lieli siekalu dziedzeri, bet no barības vada — īpašas kabatas. Kuņģī ir kristālisks stiebriņš. Aknas ir pāra. Zarna ir gara un satāv no 4 līdz 6 cilpām, un tā atveras anālajā atverē uz anālās papillas pie kājas aizmugurējās malas. Tiek uzskatīts, ka monoplakofori barojas galvenokārt ar jūras nogulsnēm.

Monoplakoforiem ir spēcīgi izteikta daudzu orgānu metamērija, kā arējo, tā arī iekšējo. Mantijas rieva satur no trim līdz sešiem pāriem spalvveida primāro žaunu — ktenīdiju. Vēl tiem ir 3—6 pāri aknu, 2—4 pāri dzimumdziedzeru, līdz astoņiem pāriem retraktoru muskuļu, kas piespiež čaulu pie substrāta. Sirds sastāv no diviem kambariem un diviem priekškambaru pāriem. Perikards ir pāra. Nervu sistēma ir stiegrveidīga (kā bruņgliemežiem), un to veido divi pāri garenisko nervu stiegru (laterālās un ventrālās), kas savā starpā savienotas ar tiltiņiem. To priekšējie gali savienojas ar pierīkles nervu gredzenu, uz kura izvietojas trīs gangliju pāri (cerebrālie, bukālie un subradulārie). Aizmugurējie gali savienojas aiz anālās atveres vai virs tās. Monoplakoforiem ir pāra statocists — līdzsvara orgāns. Tie parasti ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Pundursuga Micropilina arntzi (čaulas garums aptuveni 0,9 mm) ir hermafrodīts, kas iznēsā olas un embrijus mantijas dobumā.

Sistemātika

Monoplakoforu klase tiek dalīta 4 apakšklasēs, 5 kārtās un 11 virsdzimtās:

• klase: Monoplacophora Odhner, 1940

• apakšklase: Cyrtolitiones †

• kārta: Sinuitopsida Starobogatov, 1970 †

• virsdzimta: Cyclocyrtonelloidea Horný, 1962 †
• virsdzimta: Cyrtolitoidea S. A. Miller, 1889 †

• apakšklase: Cyrtonelliones Horný, 1963 †

• kārta: Cyrtonellida Horny, 1963 †

• virsdzimta: Cyrtolitoidea Knight & Yochelson, 1958 †

• apakšklase: Eomonoplacophora Missarzhevsky, 1989 †

• virsdzimta: Maikhanelloidea Missarzhevsky, 1989 †

• apakšklase: Tergomya Horný, 1965

• kārta: Kirengellida Rozov, 1975 †

• virsdzimta: Hypseloconoidea Knight, 1952 †
• virsdzimta: Kirengelloidea Starobogatov, 1970 †

• kārta: Neopilinida Lauterbach, 1983

• virsdzimta: Neopilinoidea Knight & Yochelson, 1958

• kārta: Tryblidiida Lemche, 1957 †

• virsdzimta: Archaeophialoidea Knight & Yochelson, 1958 †
• virsdzimta: Proplinoidea Knight & Yochelson, 1958 †
• virsdzimta: Pygmaeoconoidea Horný, 2006 †
• virsdzimta: Tryblidioidea Pilsbry, 1900 †