Montekarlo metode

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Monte-Karlo metodes lietojums projektu vadībā.

Ievads[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monte-Karlo ir statistiskās imitācijas metode. Daudzi no mums intuitīvi pazīst Monte-Karlo metodi. Ir saskārušies ar to ikdienas darbā vai arī ir lasījuši par to kādos literatūras avotos. No vienas puses, Monte-Karlo var būt pārsteidzoši vienkārša metode, bet no otras puses - tās praktisks pielietojums var izrādīties ārkārtīgi dārgs pasākums. Ir tādas Monte-Karlo imitācijas, kuras dod gaidīto rezultātu dažu minūšu laikā. Turpretim var izveidot tādu modeli, kura darbināšanai būs nepieciešamas nevien dažas stundas, bet pat vairākas dienas. Lai projektu vadītājs vai darba grupas locekļi varētu iegūt Monte-Karlo simulācijas rezultātus sagaidāmā laikā, ir nepieciešams izmantot paņēmienus, kas zināmā mērā spēj samazināt dispersijas lielumu. Tas ir, lai iegūtu ātrākus analīzes rezultātus, ir jāmēģina samazināt risināmās problēmas varbūtību loks, pirms datu ievades Monte-Karlo simulācijas modelī.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monte-Karlo metodes tēvs ir poļu izcelsmes matemātiķis Staņislavs Ulams, kurš 2.Pasaules kara laikā strādāja pie izcilā matemātiķa Džona fon Neimana Manhetenas projekta ietvaros. S.Ulams vairāk ir pazīstams kā viens no ūdeņraža bumbas izstrādātājiem. Ja var ticēt nostāstiem, tad Monte-Karlo metode kā tāda tika izgudrota 1946.gadā laikā, kad S.Ulams bijušas zināmas veselības problēmas. Atveseļošanās periodā, laiku īsinot, S.Ulams bieži nodevies pasjansa likšanai. Spēles laikā viņam bija radusies interese, kāda varētu būt varbūtība spēli beigt ar uzvaru. Sākotnēji viņš izmēģinājis veselu virkni kompleksu matemātisku aprēķinu. Tomēr S.Ulams bijis pārliecināts, ka ir jābūt vienkāršam veidam, kā noskaidrotu varbūtību. Visbeidzot viņš nolēma vienkārši likt pasjansu un katru reizi fiksēt spēles iznākumu. Elementāri dalot pozitīvo spēles iznākumu skaitu ar visu spēļu skaitu, S.Ulmans noteica kāda ir varbūtība uzvarēt spēli. Šo vienkāršo atziņu tad arī uzskata par Monte-Karlo metodes izcelsmi.

Monte-Karlo imitācija projektu vadībā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monte-Karlo metode projektu vadībā līdz šim nav pārāk plaši lietota. Tomēr ir novērojams zināms popularitātes pieaugums, un Monte-Karlo metode aizvien biežāk tiek izmantota galvenokārt izmaksu un laika lielumu vadīšanā, lai noteiktu projekta budžeta vai plānotā beigu datuma riska līmeni. Monte-Karlo imitācija palīdz projekta vadītājam atbildēt, piemēram, uz šādiem jautājumiem: "Kā ir varbūtība, ka projekts tiks pabeigts plānotajā laikā?" vai arī "Kāds būs projekta ilgums ar 90% pārliecību?"

Projekta ilguma plānošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Projekta laika vadībā Monte-Karlo imitācija var tikt piemērota projekta plānam, lai novērtētu kāda ir varbūtība, ka projekts tiks pabeigts plānotajā laikā vai arī kāds ir visticamākais projekta ilgums. Projekta vadītājs vai eksperti nosaka ilgumu varbūtību sadalījuma likumu katrai darba paketei vai darba pakešu grupai tīkla diagrammā, lai panāktu labāku novērtējumu. Trīs punktu novērtējums visbiežāk tiek lietots,lai vienkāršotu šo uzdevumu. Tiek noteikts optimistiskais, pesimistiskais un visiespējamākais norises laiks. Projekta vadītājs šos trīs novērtējumus var aprakstīt ar normālu, Beta vai trijstūra. Kad imitācija ir veikta, projekta vadītājs ir spējīgs pateikt kāda ir varbūtība projekta beigām katrā no datumiem. Tas ļauj noteikt laika rezerves projekta plānā. Monte-Karlo imitācija ir viegli izpildāma, lietojot dažādas standarta projekta vadības programmatūru kā Microsoft project un @Risk papildprogrammnodršinājumu vai Primavera un Risk+.

Projekta izmaksu plānošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Projekta izmaksu vadībā, projekta vadītājs var lietot Monte-Karlo imitāciju, lai labāk saprastu projekta budžetu un novērtētu tā lielumu projekta beigās. Tā vietā, lai noteiktu varbūtību sadalījumu projekta darba pakešu norises laikiem, projekta vadītājs nosaka izmaksu varbūtību sadalījuma likumu. Šie novērtējumu parasti izstrādā projekta izmaksu eksperts. Galarezultāts ir beigu kopējo projekta izmaksu varbūtību sadalījums. Projektu vadītājs parasti lieto šo sadalījumu,lai nodrošinātu projekta budžeta rezerves, kurus lietos, kad riska iespējamības plāni ir jāpielieto, lai atbildētu uz riska notikumiem.

Nobeigums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monte-Karlo imitācija var lietot arī citās projekta vadības jomās, galvenokārt programmu un portfolio vadīšanai, kad tiek pieņemti kapitāla plānošanas un investīciju lēmumi.