Montrē konvencija
Montrē konvencija jeb pilnā nosaukumā Montrē konvencija par šaurumu režīmu ir starptautisks līgums, kuru parakstīja 1936. gada 20. jūlijā Montrē pilsētā Šveicē. Konvencija regulē kuģošanas režīmu Bosfora, Dardaneļu un Marmora jūras šaurumos, kas savieno Melno jūru ar Vidusjūru.
Konvencija piešķīra Turcijai kontroli pār šaurumiem un noteica militāro un civilo kuģu pārvietošanās kārtību miera un kara laikā.
Vēsturiskais konteksts
[labot | labot pirmkodu]Pēc Pirmā pasaules kara šaurumu statusu noteica Lozannas līgumā 1923. gadā. Saskaņā ar šo režīmu šaurumus demilitarizēja un starptautiski kontrolēja.
1930. gados pieaugošā militārā spriedze Eiropā un fašistisko valstu ekspansija radīja bažas par Turcijas drošību. Turcija pieprasīja pārskatīt Lozannas režīmu, lai atgūtu tiesības militarizēt šaurumus un stiprināt savu suverenitāti.
1936. gadā Montrē notika starptautiska konference, kurā piedalījās Apvienotā Karaliste, Francija, Padomju Savienība, Japāna, Grieķija, Rumānija, Bulgārija, Dienvidslāvija un citas valstis.
Galvenie noteikumi
[labot | labot pirmkodu]Konvencija noteica, ka civilajiem kuģiem miera laikā tiek garantēta brīva pārvietošanās caur Bosforu un Dardaneļiem neatkarīgi no karoga vai kravas.
Militāro kuģu pārvietošanos ierobežoja atkarībā no valsts piederības un kuģu tipa. Melnās jūras valstīm piešķīra plašākas tiesības nekā valstīm ārpus Melnās jūras reģiona.
Valstīm, kuras neatrodas pie Melnās jūras, ierobežoja:
- karakuģu tonnāžas apjomu;
- uzturēšanās ilgumu Melnajā jūrā;
- vienlaicīgi izvietojamo kuģu skaitu.
Konvencija aizliedza aviācijas bāzes kuģu brīvu pārvietošanos caur šaurumiem.
Turcijai piešķīra tiesības kara laikā vai tiešu militāru draudu gadījumā ierobežot vai slēgt šaurumus ārvalstu kara kuģiem.
Politiskā nozīme
[labot | labot pirmkodu]Montrē konvencija kļuva par vienu no nozīmīgākajiem starptautiskajiem līgumiem Melnās jūras reģionā. Tā nostiprināja Turcijas kontroli pār stratēģiski svarīgajiem šaurumiem un vienlaikus radīja līdzsvaru starp lielvalstu interesēm.
Padomju Savienība uzskatīja konvenciju par būtisku savas drošības elementu, jo tā ierobežoja citu lielvalstu kara flotu klātbūtni Melnajā jūrā.
Aukstā kara laikā līgumam bija nozīmīga loma NATO un Padomju Savienības attiecībās.
Mūsdienu nozīme
[labot | labot pirmkodu]Montrē konvencija joprojām ir spēkā un regulē kuģošanas režīmu Bosforā un Dardaneļos. Tā ieguva īpašu starptautisku uzmanību pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad Turcija izmantoja konvencijas noteikumus, lai ierobežotu kara kuģu pārvietošanos caur šaurumiem.
Konvencija tiek uzskatīta par vienu no ilgstošākajiem un stabilākajiem starptautiskajiem drošības režīmiem reģionā.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)