Moorea

Moorea
	Moorea; Moʻoreʻa
	Moorea Moorea Moorea
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	17°31′S 149°49′W / 17.517°S 149.817°WKoordinātas: 17°31′S 149°49′W / 17.517°S 149.817°W
Arhipelāgs	Biedrības salas
Platība	134 km²
Lagūnas platība	68 km²
Garums	17 km
Platums	12 km
Augstākais kalns	Tohiea; 1207 m
Administrācija
Valsts	Francija
Aizjūras teritorija	Franču Polinēzija
Komūna	Moorea-Maiao
Lielākais ciems	Āfareaitu
Demogrāfija
Iedzīvotāji	17 858 (2022)
Blīvums	12,9/km²
Pamatiedzīvotāji	taitieši
	Moorea Vikikrātuvē

Moorea (franču: Moorea, taitiešu: Moʻoreʻa — ‘dzeltenā ķirzaka’) ir vulkāniska sala Biedrības salās Klusajā okeānā, arhipelāga trešā lielākā sala pēc Taiti un Raiāteas. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kur kopā ar Maiao salu veido Mooreas-Maiao komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta taitieši. Komūnas administratīvais centrs ir Āfareaitu austrumu piekrastē, bet lielākā apdzīvotā vieta — Paopao salas ziemeļos.

Ģeogrāfija

Moorea atrodas Biedrības salu austrumdaļā, Vējpuses salu grupā, tuvākā sala ir 15 km attālā Taiti austrumos. Sala vulkāniskas izcelsmes, radusies pirms 1,5—2,5 miljoniem gadu.^[2] Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Tohieas kalns (1207 m vjl) salas vidusdaļā. Krasta līnija stipri izrobota, vietām klinšaina. Salu ieskauj koraļļu rifs ar 12 savienojumiem ar okeānu; tas iekļauj 67,6 km² lielu lagūnu, bet uz rifa vairākas nelielas motu.

Valda tropisks mitrs klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir 28—30 °C. Nokrišņiem bagātākais gadalaiks ir no decembra līdz februārim, bet sausākie — ziemas mēneši no jūlija līdz septembrim. Ainavā valda tropiskie lietusmeži. Piekrastes joslā ananāsu un vaniļas plantācijas.

Vēsture

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Mooreu apdzīvojuši polinēzieši no Samoa un Tongas ap m.ē. 3. gadsimtu. Salas izolētajās ielejās izveidojās deviņas cilšu savienības, kas savā starpā konkurēja un slēdza savienības, tai skaitā ar kaimiņos esošo Taiti. Bieži bija asiņaini kari.

Pirmie no eiropiešiem salu apmeklēja, iespējams, bija spāņu ekspedīcija Pedro Fernandesa de Keirosa vadībā 1606. gadā. Pēc citas versijas, pirmais bija Semjuels Voliss 1767. gadā, kas to nodēvēja par Jorkas Hercoga salu. Pirmie eiropiešu pētnieki un ieceļotāji salā ieradās 18. gadsimtā. 1817. gadā salā ieradās angļu misionāri, lai pievērstu salas iedzīvotājus ticībai, kā arī uzcēla cukura pārstrādes rūpnīcu un tekstilfabriku, taču pasākums nebija veiksmīgi, jo 1843. gadā Mooreu anektēja Francija. Līdz Otrajam pasaules karam salas ekonomika balstījās kopras ieguvē un vaniļas un kafijas audzēšanā. Kopš 1970. gadiem Moorea ir kļuvusi par galveno ananāsu audzēšanas centru Franču Polinēzijā.

Saimniecība

Salas galvenās saimniecības nozares ir tūrisms (sevišķi medusmēnešu tūrisms), ananāsu audzēšana un zveja. Moorea ir trešā tūristu apmeklētākā sala Franču Polinēzijā pēc Taiti un Boraboras. Populārākās aktivitātes ir niršana, braucieni ar kanoe laivām un lagūnas savvaļas dzīvnieku izpēte.

Salas ziemeļaustrumos no 1967. gada darbojas Mooreas lidosta ar 1237 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Taiti un citām Tuamotu arhipelāga salām;^[3] tā ir otra noslogotākā lidosta Franču Polinēzijā un gadā apkalpo viarāk kā 100 tūkstošus pasažieru.

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Moorea.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[1] "Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française" (ISPF)

[2] Guillou, H.; Biais, S.; Guille, G.; Maury, R. C.; Le Dez, A.; Cotten, J. (1998). "Age (K-Ar) and duration of the subaerial build-up of Moorea, Raiatea and Maupiti (Society Islands, French Polynesia)". Géologie de la France

[3] Moorea routes and destinations. flightradar24.com

[1]

[2]

[3]