Pāriet uz saturu

Morālais absolūtisms

Vikipēdijas lapa

Morālais absolūtisms ir ētikas teorija, kas apgalvo, ka pastāv objektīvi un universāli morāles principi, kuri ir spēkā neatkarīgi no kultūras, sabiedrības vai individuālajiem uzskatiem. Saskaņā ar šo pieeju noteiktas rīcības vienmēr ir pareizas vai nepareizas, neatkarīgi no konteksta vai sekām.

Morālais absolūtisms bieži balstās uz reliģiskiem, filozofiskiem vai dabisko tiesību principiem. Piemēram, nogalināšana, melošana vai zagšana tiek uzskatīta par neētisku neatkarīgi no apstākļiem. Šo skatījumu atbalsta deontoloģiskās ētikas teorijas, piemēram, Kanta kategoriskais imperatīvs, kas nosaka, ka morāles likumiem jābūt universāli piemērojamiem.

Morālā absolūtisma kritiķi uzskata, ka šī pieeja ir pārāk stingra un nespēj ņemt vērā sarežģītas situācijas un kontekstuālos apstākļus. Tomēr tā atbalstītāji apgalvo, ka stabilas un nemainīgas morālās normas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu taisnīgumu un ētisko konsekvenci sabiedrībā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]