Elizabete Bousa-Laiona

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Mother)
Elizabete Bousa-Laiona
Elizabeth Bowes-Lyon
karaliene-konsorte
Amatā
1936. gada 11. decembris — 1952. gada 6. februāris
Priekštecis Tekas Marija
Pēctecis Princis Filips
Dzimšanas dati 1900. gada 4. augustā
Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miršanas dati 2002. gada 30. martā (101 gada vecumā)
Vindzora, Bārkšīra, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Apglabāts Sendžordža kapela, Vindzora, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dinastija Vindzoras dinastija (laulībā)
Tēvs Klods Bouss-Laions
Māte Sesīlija Bousa-Laiona
Dzīvesbiedrs(-e) Džordžs VI
Bērni Elizabete II, Margarēta Vindzora

Elizabete Bousa-Laiona (angļu: Elizabeth Bowes-Lyon; dzimusi 1900. gada 4. augustā, mirusi 2002. gada 30. martā) bija Apvienotās Karalistes un britu aizjūras domīniju karaliene-konsorte, karaļa Džordža VI sieva (no 1936. gada 11. decembra līdz 1952. gada 6. februārim). Viņa bija arī pēdējā Īrijas karaliene un Indijas imperatore. Pēc vīra nāves, kad par Lielbritānijas karalieni kļuva viņu meita Elizabete II, Elizabete Bousa-Laiona kļuva pazīstama kā Karaliene Elizabete, Karaliene-māte (angļu: Queen Elizabeth The Queen Mother).[1][2][3]

Otrā pasaules kara laikā sniedza ievērojamu morālu atbalstu karavīriem un valsts iedzīvotājiem, Ādolfs Hitlers viņu nosauca par "visbīstamāko sievieti Eiropā". Pēc kara Karaliene-māte, atšķirībā no citiem karaliskās ģimenes locekļiem, nemainīgi saglabāja morālo autoritāti un lielu popularitāti, viņu bieži sauca par Karalieni-mammu (the Queen Mum).

Elizabete Bousa-Laiona 1915. gadā labdarības izpārdošanā

Bērnības gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elizabete Anglela Mārgreta Bousa-Laiona bija jaunākā meita un devītā no desmit bērniem Kloda Bousa-Laiona un viņa sievas Sesīlijas Bousas-Laionas ģimenē. Viņas mātes izcelsme saistīta ar britu premjerministru Viljamu Kevendišu-Bentinku, trešo Portlendas hercogu un Indijas ģenerālgubernatoru Ričardu Velesliju, kas bija vecākais brālis citam premjerministram Arturam Veleslijam, pirmajam Velingtonas hercogam. Viņas dzimšanas vieta nav skaidri zināma. Pastāv uzskats, ka viņa dzimusi savu vecāku mājā Vestminsterā vai arī ātrās palīdzības karietē pa ceļam uz slimnīcu. Citā versijā par dzimšanas vietu uzskata Forbsu māju, Londonā, viņas mātes vecmātes, misis Skotas, mājā. Viņas dzimšana tika reģistrēta Hitčinā, Hārtfordšīrā, netālu no Stratmoras lauku mājas, kas arī tika minēta kā viņas dzimšanas vieta nākamajā gadā tautas skaitīšanas laikā. Viņa bija kristīta 1900. gada 23. septembrī vietējā draudzē.

Viņa pavadīja savu bērnību Sv. Pāvila Valdenas ciematā un Glemisas pilī, no grāfa mantotā mājā Skotijā. Līdz astoņu gadu vecumam viņu izglītoja mājskolotāja. Elizabetei patika lauku sporta veidi, poniji un suņi. Kad viņa sāka mācīties Londonā, viņa pārsteidza savus skolotājus ar eseju, kas sākās ar diviem grieķu vārdiem no Ksenofonta darba Anabasis. Viņas mīļākie priekšmeti bija literatūra un Svētie raksti. Pēc apmācībām pie mājskolotājas, Vācijas ebrejietes Kates Kubleres, viņa 13 gadu vecumā nokārtoja Oksfordas eksāmenus ar izcilību.

Viņas 14. dzimšanas dienā Lielbritānija pieteica karu Vācijai. Četri viņas brāļi Pirmā pasaules kara laikā dienēja armijā. Viņas brālis, Ferguss, Black Watch pulka virsnieks mira Losas kaujā 1915. gadā. Vēl viens brālis, Maikls, bija izziņots kā pazudis kaujā 1917. gada 28. aprīlī. Trīs nedēļas vēlāk ģimene atklāja, ka viņš bija ievainots un sagūstīts. Viņš palika kara gūstekņu nometnē līdz kara beigām.

Elizabete ar vīru Albertu savās laulībās 1923. gada 26. aprīlī

Laulība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1921. gadā Elizabeti bildināja princis Alberts, Jorkas hercogs, kas bija karaļa Džordža V otrais dēls. Viņa bildinājumu noraidīja, jo baidījās zaudēt savu uzskatu un rīcības brīvību. Tomēr Alberts nevēlējās par sievu nevienu citu un 1922. gadā bildināja vēlreiz, atkal saņemot atteikumu. Trešajā reizē Elizabete tomēr piekrita laulībām. Viņi apprecējās 1923. gada 26. aprīlī, ceremonija notika Vestminsteras abatijā. Elizabete kļuva par "viņas karalisko augstību" Jorkas hercogieni. 1926. gadā piedzima pirmais bērns, princese Elizabete, kas vēlāk kļuva par karalieni Elizabeti II. 1930. gadā piedzima otra meita princese Margarēta.

Ilustrētā nedēļas žurnāla "Atpūta" iekšējā vāka noformējums ar Anglijas karalienes-konsortes Elizabetes un viņas meitu, princešu Elizabetes un Margarētas attēlu (1937. gads)

Karaliene-konsorte (1936–1952)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1936. gada 20. janvārī karalis Džordžs V nomira, un viņa vecākais dēls Eduards, Velsas princis, kļuva par karali Eduardu VIII. Pēc dažiem mēnešiem Eduards VIII gribēja apprecēties amerikāņu šķirteni Volisu Simpsoni, un tas izraisīja konstitucionālo krīzi, kuras rezultātā viņš atteicās no troņa. Džordža V otrais dēls Alberts, kas nebija gatavojies kļūt par karali, tomēr piekrita sava brāļa vietā kļūt par karali un 1936. gada 11. decembrī kļuva par Džordžu VI. Džordžs VI un Elizabete 1937. gada 12. maijā Vestminsteras abatijā tika kronēti par Apvienotās Karalistes un Lielbritānijas dominiju karali un karalieni, kā arī par Indijas imperatoru un imperatori.

Otrais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā pasaules kara laikā karalis un karaliene kļuva par simboliem cīņai pret fašismu. Radiofonā tika pārraidīta karalienes uzruna tautai, kurā viņa centās mierināt ģimenes bērnu evakuācijas un iesaukuma vecuma vīriešu mobilizācijas laikā. [4] Elizabete apmeklēja karaspēka daļas, slimnīcas un rūpnīcas.

Pēckara periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1948. gadā karalim Džordžam VI pasliktinājās veselība. 1949. gada martā tika veikta labās kājas operācija asinsrites uzlabošanas. 1951. gada vasarā karaļa sabiedriskās saistības viņa vietā pildīja Elizabete un viņas meitas. Septembrī karalim atklāja plaušu vēzi. Pēc plaušu rezekcijas viņš šķita atveseļojies, tomēr 1952. gada 6. februārī Džordžs VI nomira miegā. Viņa meita princese Elizabete un Edinburgas hercogs tajā laikā bija Kenijā Sadraudzības tūrē. Līdz ar Džordža nāvi viņa meita kļuva par karalieni Elizabeti II.[5]

Karaliene-māte (1952–2002)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neilgi pēc Džordža VI nāves Elizabeti sāka dēvēt par Viņas Majestāti karalieni Elizabeti, Karalieni-māti. Viņu bija satriekusi vīra nāve, viņa pensionējās un devās uz Skotiju. Tomēr pēc tikšanās ar premjerministru Vinstonu Čērčilu viņa pārtrauca pensionēšanos un atsāka pildīt sabiedriskos pienākumus. 1953. gada jūlijā viņa veica savu pirmo aizjūras vizīti kopš vīra bērēm, kad kopā ar princesi Mārgaretu apmeklēja Rodēzijas un Njasalandas federāciju. Kā Karaliene-māte viņa kļuva tikpat aizņemta, kā bija bijusi kā karaliene-konsorte.

Karaliene-māte ierašanās Volkeras kuģu būvētavā, 1961. gada jūnijā

Elizabete pārraudzīja Mejas pils atjaunošanu. Šajā pilī, kas atrodas Skotijas ziemeļu krastā, viņa apmetās katru gadu uz vairākām nedēļām. Viņa attīstīja savu interesi par zirgu skriešanās sacīkstēm, īpaši šķēršļu skrējienu, uz ko viņu 1949. gadā bija iedvesmojis amatieru žokejs Lords Mildmejs. Viņai piederēja zirgi, kas bija uzvarējuši aptuveni 500 sacensībās. Elizabete bija mākslas kolekcionāre, viņa iegādājās Kloda Monē, Ogastasa Džona un Karla Faberžē darbus. Viņa turpināja daudz ceļot, tostarp bija vairāk nekā četrdesmit oficiālās aizjūras valstu vizītēs.[6]

Savos vēlākajos gados Elizabete kļuva pazīstama arī ar savu ilgo mūžu. Viņas 90. dzimšanas diena — 1990. gada 4. augustā — tika atzīmēta ar parādi 27. jūnijā, kurā piedalījās daudzas no 300 organizācijām, kuru patrones viņa bija. Elizabetes 100. dzimšanas diena tika svinēta vairākos veidos. Parādē, kurā tika atzīmēti viņas dzīves svarīgākie notikumi, piedalījās aktieri sers Normans Vizdoms un sers Džons Mills.[7] Viņas attēls bija uz īpašas piemiņas 20 £ banknotes, ko izdeva Skotijas Karaliskā banka,[8] kā arī viņai par godu tika rīkotas pusdienās Londonas Gildholā.

2002. gada 9. februārī nomira Elizabetes otrā meita princese Margarēta. Lai gan Elizabetes veselības stāvoklis bija slikts, un īpaši pasliktinājās kopš 2001. gada Ziemassvētkiem, viņa piedalījās meitas bērēs. Drīz pēc tam 2002. gada 30. martā Elizabete nomira savā Vindzoras rezidencē Royal Lodge, klātesot meitai karalienei Elizabetei II.[9] [10] 101 gadu un 238 dienu vecumā viņa bija pirmā Lielbritānijas karaliskās ģimenes locekle, kas nodzīvoja vairāk nekā 100 gadu, un viņa bija viena no visilgāk dzīvojošajām arī starp visām karaliskajām ģimenēm.[11]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ London Gazette: (Supplement) no. 55932, p. 8617 Arhivēts 2010. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē., 2000-08-04.
  2. ↑ London Gazette: (Supplement) no. 56653, p. 1 Arhivēts 2010. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē., 2002-08-05.
  3. ↑ London Gazette: no. 56969, p. 7439 Arhivēts 2010. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē., 2003-06-16.
  4. ↑ Queen Elizabeth Speaks to The Nation as World War II Begins, 16 May 2012. Atjaunināts: 18 January 2023
  5. ↑ The day the King died, BBC, 6 February 2002. Atjaunināts: 15 June 2022
  6. ↑ «Queen Elizabeth The Queen Mother». The Royal Family. 2015. gada 21. decembris. Skatīts: 2021. gada 28. maijs.
  7. ↑ Birthday pageant for Queen Mother, BBC, 19 July 2000. Atjaunināts: 1 May 2009
  8. ↑ Commemorative Bank Note for 100th Birthday of Queen Elizabeth the Queen Mother, Rampant Scotland. Atjaunināts: 1 May 2009
  9. ↑ Queen Mother dies peacefully, aged 101, 30 March 2002. Atjaunināts: 28 March 2019
  10. ↑ BBC News bulletin after Queen Mother dies, YouTube, 30 March 2002. Atjaunināts: 1 May 2009
  11. ↑ Hope Coke. «The top 10 longest-living royals in history». Tatler, 2021. gada 21. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 4. augusts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Elizabete_Bousa-Laiona&oldid=4017516"