Misters Bīns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Mr. Bean)
Misters Bīns
Misters Bīns
Tituluzraksts
Oriģinālvalodā Mr. Bean
Žanrs komēdija
Veidotājs (-i)
Režisors Džons Birkins
Lomās Rovans Atkinsons kā Misters Bīns
Mūzikas autors Hauards Godals
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Valoda(s) angļu
Sēriju skaits 14
Izstrāde
Izpildproducents (-i) Pīters Benets-Džonss
Producents Sjū Vertu
Sērijas garums 25 minūtes
Kompānija
Izplatītājs FremantleMedia (1989–1995)
Translācija
TV kanāls Thames Television (1989–1995)
Attēla formāts 4:3
Audio formāts stereo
Translācijas periods 1989. gada 1. septembris — 1995. gada 15. novembris
Statuss Filmēšāna pārtraukta
TV kanāls Latvijā LTV1, LNT, 360TV
Hronoloģija
Nākamais "Misters Bīns"
Ārējās saites
Oficiālā mājaslapa
Mājaslapa

"Misters Bīns" (angļu: Mr. Bean) ir Apvienotās Karalistes komēdijseriāls, kas sastāv no 15 pusstundu ilgām sērijām. Galveno lomu seriālā atveido britu aktieris Rovans Atkinsons. Seriāla scenāriju sarakstījuši Rovans Atkinsons, Robins Driskols, Ričards Kērtiss un Bens Eltons. Pirmā "Mistera Bīna" sērija iznāca 1990. gada 1. janvārī, bet pēdējā — 1995. gada 31. oktobrī.

Seriālā parādīti skati no ekscentriskā mistera Bīna dzīves. Viņš risina dažādas sadzīves problēmas, bet viņa atrastie risinājumi bieži vien ir absurdi, un pārsvarā noved pie mazām katastrofām.

Piecu gadu laikā seriāls guvis daudz fanu Lielbritānijā. Piemēram, 1992. gadā sēriju "Misters Bīns un viņa nepatikšanas" noskatījušies 18,74 miljoni cilvēku. Seriāls ir ieguvis arī daudzas starptautiskas balvas, tajā skaitā "Zelta Rozes balvu". Tiesības uz seriāla translēšanu ir nopirktas vairāk nekā divsimt pasaules valstīs. Ir izlaistas divas pilnmetrāžas filmas: "Misters Bīns" un "Mistera Bīna brīvdienas", kā arī animācijas seriāls.

Personāži[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Misters Bīns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mistera Bīna āriene ir cieši saistīta ar viņa raksturu.

Egoistisks, nervozs, absurds cilvēks ar dīvainām grimasēm un tieksmi uz sīkām riebeklībām — tāds ir misters Bīns. Viņš dzīvo viens mazā dzīvoklītī Haiberijā, Londonas ziemeļos. Valkā tvīda žaketi un šauru tumšsarkanu kaklasaiti. Misters Bīns nav runātīgs, kaut arī dažreiz kaut ko bubina zem deguna. Viņa vārds (viņš vienmēr stādās priekšā vienkārši kā "Bīns") un profesija, ja tāda vispār ir, paliek skatītājam neizpaustas. Pilnmetrāžas filmā tiek parādīta Bīna pase, kur vārda vietā ierakstīts "Misters", bet strādā viņš par uzraugu Londonas Nacionālajā galerijā.

Jebkura situācija, kurā Bīns iekļūst, pārvēršas vienlaikus par ģenialitātes un stulbuma izrādi. Vai viņš taisās uz darbu, vai pagatavo tītaru svētku galdam, vai iet uz bibliotēku — šis neveiklais lempis ar pingvīna gaitu obligāti iekļūs kuriozā stāvoklī.

Atlupušas ausis, izvalbītas acis, pielaizīta frizūra, kā arī neparasts deguns, ar kuru Bīns bieži osta apkārtējo gaisu, izraisa skatītājam ne mazākus smieklus, kā varoņa muļķīgā rīcība. Bīns ir komisks pat tad, kad cenšas būt ļoti nopietns.

Katrā sērijas sākumā Misters Bīns gaismas starā krīt no debesīm. Pirmajās sērijās ("Mistera Bīna atgriešanās" un "Mistera Bīna lāsts") šis ievads bija melnbalts, veidotāji apgalvoja, ka vēlas koncentrēt visu uzmanību uz galveno varoni. Taču drīzumā sākumu izmainīja. Misters Bīns sāka krist gaismas starā uz vienas no krēslainajām Londonas ieliņām pretī Svētā Pāvila katedrālei, tāpat kā citplanētiešu sūtnim. Vienā no vēlākām animācijas seriāla sērijām ir tieša norāde, ka Misters Bīns ir atnācējs no kosmosa. Pats Rovans Atkinsons apgalvo, ka Bīnā ir kaut kas no kosmosa.[1]

Tedijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plīša lācītis Tedijs — Mistera Bīna labākais draugs. Dažreiz Tedijam neiet visai labi, jo Bīns mīl viņu iesaistīt savos eksperimentos. Lācītis ir krāsotāja otas vietā (sērijā "Dari pats, Mister Bīn"), tad Bīna suņa vietā, kuru viņš izstāda konkursā (sērija "Mistera Bīna no Londonas matu griezums"). Lāča āda veidota no tumši brūna auduma, acu vietā tam ir pogas, bet ķepas līdzīgas nelielām desiņām. Dažreiz liekas, ka Tedijs ir dzīvs, piemēram, kad Misters Bīns hipnotizēja viņu pirms gulētiešanas, pieturot lācīša galvu ar pirkstu, bet hipnozes beigās pirkstu noņemot, Tedijs uzreiz aizmiga viņa rokās. Protams, Bīns tic tam, ka lācītis ir dzīvs, dāvinot viņam dāvanas Ziemassvētkos un no rītiem uzvedoties pēc iespējas klusāk, lai savu draugu nepamodinātu.

Irma Goba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mistera Bīna pavadone — Irma Goba (Irma Gobb) (aktrise Matilde Ziglere) parādās dažās epizodēs. Bīnam nav pret viņu īpašu jūtu, un, šķiet, viņš uzskata Irmu vairāk par draugu, nevis mīļoto. Tomēr viņš kļūst greizsirdīgs, kad viņa diskotēkā dejo ar citu vīrieti (sērija "Misters Bīns iziet pilsētā"). Irmai šķiet, ka Bīns viņu bildinās un uzdāvinās gredzenu Ziemassvētkos (sērija "Priecīgus Ziemassvētkus, Mister Bīn!"), bet viņa smagi kļūdās un, dabūjot dāvanā āķīti fotogrāfijas rāmītim, ar asarām acīs aizskrien prom, un vairs neparādās nevienā sērijā.

Citi personāži[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Misters Bīns — seriāla pamatvaronis, citi ļaudis parādās vai nu masu skatos vai, lai nodemonstrētu Bīna darbības rezultātus. Bez Irmas Gobas Misteram Bīnam ir vēl daži "draugi" — Huberts (Hubert) un Ruperts (Rupert). Viņi atnāk ciemos pie Bīna Jaunā gada vakarā, sērijā "Dari pats, Mister Bīn". Dažās otrā plāna lomās piedalās pazīstami britu aktieri un komiķi, tādi kā Ričards Braiers (Richard Briers), Anguss Deitons (Angus Deayton), Niks Henkoks (Nick Hancock), Karolīna Kventina (Caroline Quentin), Deivids Šnaiders (David Schneider) un Ričards Vilsons (Richard Wilson).

Mini Cooper[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Misters bīns uz sava Mini Cooper automobiļa

Mistera Bīna automobilis ir "Mini Cooper" (precīzāk, Mk III Austin Mini 1000), kurš vairākas reizes mainījies. No sākuma bija oranžs Morris Mini Cooper ar numuru RNT 996H, bet tas tika sasists pirmās sērijas beigās. Tad automobili nomainīja uz 1977. gada modeli ar numuru SLW 287 R, salātu krāsā, ar melnu priekšējo pārsega vāku. Pirmo reizi šīs automobilis parādījās sērijā "Mistera Bīna lāsts".

"Mini Cooper" ir viens no galvenajiem līdzdalībniekiem Bīna piedzīvojumos, piemēram, kad Bīns stūrē, sēžot krēslā, kas piestiprināts pie automobiļa jumta. Automobilim bija dažas oriģinālas pretaizdzīšanas iekārtas: Misters Bīns piestiprinājis pie durvīm aizbīdni un piekaramo atslēgu; "Mini Cooper" stūre tika noskrūvēta un Bīns to ņēma līdzi, kas vienreiz ļāva pasargāt automobili no autozagļa. Vienā no sērijām Misters Bīns aizdedzes atslēgu bija paslēpis zem priekšējā pārsega vāka, atslēgu no priekšējā vāka zem aizmugurējā pārsega vāka, atslēgu no aizmugurējā vāka — saulsarga kabatiņā. Automobiļa durvju atslēgu Bīns glabāja žaketē iekārtu ķēdītē.

Sērijā "Misters Bīns atkal uz skolu", Mistera Bīna automobili sajaucot ar automašīnu militārajai demonstrācijai, tam pāri pārbrauca tanks, bet nākamajās sērijās "Mini Cooper" jau bija atgriezies.

Spilgta seriāla tēma ir "konflikts" starp "Mini Cooper" un zilo trīsriteņu "Reliant Regal Supervan III" (numurs GRA 26 K), kā rezultātā "Supervan" vai nu nogāžas uz sāniem, vai ietriecas stabā, vai vienkārši tiek izstumts no stāvvietas. Šis savdabīgais "konflikts" izveidojas jau pirmajā sērijā, kad Bīns brauc uz matemātikas eksāmenu, un turpinās daudzās turpmākajās sērijās ("Supervan" šoferis nekad netiek rādīts).

Viens Mistera Bīna "Mini Cooper" ir "Zvaigžņu automobiļu muzeja" (angļu: Stars Motor Museum) eksponāts Kesvikā, Anglijas ziemeļos.[2] Animācijas seriālā "Mini Cooper" arī ir Mistera Bīna automobilis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Misters Pupa (tiešais "Mr. Bean" tulkojums uz latviešu valodu) ir Rovana Atkinsona ideja, vēl kad viņš mācījās Oksfordas Universitātē (1980. gados). Par Mistera Bīna dzimteni var uzskatīt Edinburgu, kur norisinājās ikgadējais teātra festivāls, uz kuru sabrauca jauni, talantīgi studenti.[3] Tomēr varoņa vārds (Misters Bīns) tika izdomāts tikai ap seriāla iznākšanas laiku. Bija arī citi "dārzeņu" uzvārdi Bīnam, kas neizturēja atlasi, piemēram, Misters Puķkāposts (angļu: Mr. Cauliflower).[4] Rovans Atkinsons teica, ka Mistera Bīna tēlam viņš iedvesmojies no kādas vecas franču komēdijas personāža Misjē Julo (franču: Monsieur Hulot), kuru atveidojis franču komiķis Žaks Tatī.[5] Stilistiski "Misters Bīns" līdzinās mēmajam kino (situāciju komēdijai vai rīcību komēdijai), jo seriālā tikpat kā nav dialogu. Tas ļauj rādīt seriālu visā pasaulē gandrīz bez tulkojuma.

Mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa "Mistera Bīna" sēriju iesākas ar kora dziedājumu. Melodiju sacerējis Hauards Gūdals (Howard Goodall), to izpilda Sautvarkas katedrāles (angļu: Southwark Cathedral) koris. Koris dzied latīņu valodā:

  • latīņu: Ecce homo qui est faba — "Lūkojiet cilvēku, kurš līdzinās pupai" (sākumā).
  • latīņu: Finis partis primae — "Pirmās daļas beigas" (pirms reklāmas pauzes).
  • latīņu: Pars secunda — "Otrā daļa" (pēc reklāmas pauzes).
  • latīņu: Vale homo qui est faba — "Ardievas cilvēk, kurš līdzinās pupai" (beigās).

Šī tēma ir iekļauta Gūdala albumā "Choral Works". Gūdals ir sarakstījis fona mūziku daudzām seriāla epizodēm.

Pirmā "Misters Bīna" sērija nesākas ar kora dziedāšanu, bet ar ritmisku instrumentālu skaņdarbu, kuru arī ir sarakstījis Gūdals. Tā vairāk līdzinās atsevišķam meldiņam un skan, kamēr Bīns mēģina apdzīt zilo trīsriteņu "Supervan". Šo mūziku var dzirdēt arī citās sērijās (tajos brīžos, kad Bīns satiekas ar zilo automašīnu). Sērijā "Jūsu izspēle, Mister Bīn", automašīnā, kuru apstādina Bīns, skan Hauarda Gūdala kora mūzika, kura tika sarakstīta Ričarda Kērtisa komēdijseriālam "The Vicar of Dibley". Sērijā "Priecīgus Ziemassvētkus, Mister Bīn!", spēlējoties ar kareivjiem no "Queen’s Royal Guards" komplekta, Misters Bīns dzied melodiju "The British Grenadiers", kura bija galvenā muzikālā tēma seriāla "Melnā čūska" 4. sezonai ("Blackadder Goes Forth", 1989).

Misters Bīns parādās videoklipos: dueta "Hale and Pace" singlā "The Stonk" (1991) un grupas "Smear Campaign" klipā "(I want to be) Elected" (1992), kas filmēti speciāli priekš "Comic Relief". Vēl Bīns piedalās grupas "Boyzone" klipā "Picture Of You", kas ir iekļauta pilnmetrāžas filmas "Misters Bīns" skaņu celiņā (1997).

Sērijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sērijas nr. Sērijas nosaukums
1. Misters Bīns
2. Mistera Bīna atgriešanās
3. Mistera Bīna lāsts
4. Misters Bīns iziet pilsētā
5. Misters Bīns un viņa likstas
6. Misters Bīns atkal ceļā
7. Priecīgus Ziemassvētkus, Mister Bīn!
8. Misters Bīns 426. numurā
9. Uzmaniet bērnu, Mister Bīn
10. Parocīgais Mister Bīns
11. Mister Bīns atgriežas skolā
12. Jūsu izspēle, Mister Bīn
13. Arlabunakti, Mister Bīn
14. Mistera Bīna no Londonas matu griezums

Balvas un nominācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā šova sērija ieguva prestižo "Zelta Rozes" balvu un divas galvenās prēmijas ceremonijas "Rose d’Or Light Entertainment Festival", Montrē.[6] Lielbritānijā sērija "Mistera Bīna lāsts" tika vairākas reizes nominēta BAFTA televīzijas balvai karegorijās "Labākais izklaides raidījums" (1991), "Labākā komēdija" (raidījums vai seriāls) (1992).[6] Pats Rovans Atkinsons trīs reizes nominēts kategorijā "Labākais komiķis" (1991, 1992 un 1994).[6]

Animācijas seriāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā Misters Bīns parādās animācijas filmu seriālā, kuros tāpat kā seriālā, gandrīz nav dialogu, bet Bīns tikai bubina vai dudina dziesmiņas sev zem deguna. Darbs pie animācijas filmas turpinājās divu gadus (no idejas līdz gatavai animācijai).[7] Scenāriji tapa Robina Driskola uzraudzībā. Dažu fanu attieksme pret animācijas seriāla iznākšanu bija skeptiska. "Kaut arī zīmētais Bīns ir ļoti līdzīgs īstajam — taisa tikpat smieklīgas grimases un nokļūst ne mazāk muļķīgās situācijās — nekas nespēj aizvietot "dzīvo" aktierspēli" — viņi paskaidro. Tomēr zīmētais Bīns ļoti patīk bērniem.

Animācijas seriālā parādījušies jauni personāži: pretīga namīpašniece Viketas kundze (Mrs Wicket) un viņas ļaunais vienacainais kaķis Skrepers (Scrapper).

Bīnu ieskaņojis pats Rovans Atkinsons, bet personāža kustības precīzi atdarina Atkinsona kustības. Citus tēlus ieskaņojuši Džons Glovers (Jon Glover), Ruperts Degass (Rupert Degas), Gerijs Mārtins (Gary Martin) un Lorelejs Kings (Lorelei King).

Vairākas animācijas sērijas veltītas Mistera Bīna "citplanētiešu" izcelsmei. Pēdējā sērijā tiek parādīta vesela Bīnu rase, kuri atlido, lai atrastu zaudēto draugu, bet viņš nolemj palikt uz Zemes kopā ar savu draudzeni Irmu Gobu.

Pilnmetrāžas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Misters Bīns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā kinokompānija PolyGram Filmed Entertainment sadarbībā ar Working Title un Tiger Aspect Films izlaida pilnmetrāžas mākslas filmu "Bīns" (režisors Mels Smits (Mel Smith)). Tajā tika pārkāptas daudzas seriāla tradīcijas, piemēram, filmā bija daudz darbojošos personāžu. To lomas atveidojuši pazīstami aktieri: Pīters Maknikols (Peter MacNicol), Džons Mills (John Mills), Pamela Rīda (Pamela Reed), Hariss Julins (Harris Yulin), Bārts Reinolds (Burt Reynolds), Lerijs Dreiks (Larry Drake).

Filma sākas ar to, ka Misteru Bīnu vēlas atlaist no Londonas Nacionālās galerijas, kur viņš strādā par uzraugu. Atlaišanas iemesls ir vienkāršs: snauda darba laikā un neparastā darbinieka pastāvīgas muļķīgas izdarības. Pēdējā brīdī iejaucas galerijas priekšsēdētājs. Viņš piedāvā aizsūtīt Misteru Bīnu uz ASV kā profesoru-delegātu, kur Bīnam jāuzstājas lielākajā izstādē Amerikas vēsturē. Iemesls, Losandželosas mākslas galerijai, kura pieder Džordžam Griversonam, ļoti paveicies: ģenerālis Ņūtons veicis milzīgu labdarības ziedojumu, par kuru Francijā tika izpirkta amerikāņu mākslinieka Vistlera glezna "Manas mātes portrets". Ne bez piedzīvojumiem Bīns ierodas Kalifornijā, kur izmitinās Losandželosas piepilsētā pie viena no galerijas darbiniekiem. Tad arī sākas neticamu atgadījumu virpulis. Bīnam izdodas sabojāt gleznu, pēc tam to "atjaunot". Bez tā, pašam nenojaušot, viņš veic sarežģītu ķirurģisku operāciju, kā arī atgriež pie samaņas meiteni, kura bija iekļuvusi autokatastrofā.

Daudziem faniem nepatīk šī filma Holivudas klišejas dēļ.[8] Kopējie filmas ienākumi sastādīja 230 miljonus dolāru, kaut filmas budžets bija tikai 22 miljoni dolāru.[9]

Mistera Bīna brīvdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada martā tika paziņots par jaunas pilnmetrāžas mākslas filmas filmēšanu ar Misteru Bīnu galvenajā lomā. Filmēšanas gaitā tās veidotāji izdomāja dažādus filmas nosaukumus, tajā skaitā "Bīns 2" un "Bīns Francijā",[10] bet beigās nolēma palikt pie nosaukuma "Mistera Bīna brīvdienas" (angļu: "Mr. Bean’s Holiday"). Pirmizrāde notika 2007. gada 30. martā. Filmas devīze: Katastrofai ir pase (angļu: Disaster has a passport).

Filmas režisors — Stīvs Bendeleks (Steve Bendelack). Scenāriju sarakstījis Ričards Kērtiss. Filmēšanu uzsāka 2006. gada 15. maijā.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Animācijas seriālā "Simpsoni" (sērija "The Regina Monologues", 2003. gada sezona), kad varoņi apmeklē Londonu, viņus lidostā sagaida Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs. Homērs Simpsons viņu jauc ar Misteru Bīnu.
  • Britu datorspēlē par futbolu "Actua Soccer 3" reklamē mākslas filmu "Bīns".
  • Meksikāņu grupas "Plastilina Mosh" dziesmā "Mr. P. Mosh", kopā ar Misteru T tiek pieminēts arī Misters Bīns.
  • Misters Bīns ir piedalījies tādos populāros britu televīzijas šovos kā "Blue Peter" un "Blind Date".
  • Sērijā "Dari pats, Mister Bīn", Bīns krāso savas istabas sienas, uzspridzinot petardi, kas ievietota krāsas bundžā. Patiesībā tādā veidā vienmērīgi visu nokrāsot nav iespējams. To eksperimentu ceļā pierādīja amerikāņu populārzinātniskā šova "Mītu grāvēji" 3. sezonā, ko translē Discovery kanālā.
  • Pēc seriāla motīviem kompānija "Blue Sphere Games" izlaida Java-spēli "Mr. Bean. Mini Racer". Katrā no pieciem līmeņiem Misteram Bīnam nepieciešams apdzīt zilu trīriteņu "Supervan" kolonu. Spēlē ir dažādi sarežģītības līmeņi. Laika apstākļi sacīkšu laikā arī ir dažādi no vasarīgas dienas līdz puteņainai ziemas naktij.
  • 1992. gada 30. oktobrī tika izdota grāmata "Mistera Bīna dienasgrāmata". To sarakstījis ir Rovans Atkinsons kopā ar Robinu Driskolu.[11] Lasītājam ir iepēja ielūkoties Mistera Bīna dienasgrāmatā. Tur Bīns pieraksta ikdienas "sasniegumus", dažādas piezīmes, vēstuļu melnrakstus. Dažās vietās grāmatas sižets saskan ar skatiem no seriāla. "Dienasgrāmata" patika Mistera Bīna faniem un vienkāršiem lasītājiem, kā arī tika atzīta par britu "bestselleru".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «The Fine Art of Being Mr Bean». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003-02-17. Skatīts: 2006-06-15.
  2. ↑ «Cars of the Stars page about the car». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-11-30. Skatīts: 2007-01-21.
  3. ↑ Lucy Cavendish. «Atkinson has Bean there and he’s done with that». The Scotsman. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-10-18. Skatīts: 2006-08-03.
  4. ↑ «Trivia at IMDb». Skatīts: 2006-08-03.
  5. ↑ «BFI article on Monsieur Hulot’s Holiday». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-02-13. Skatīts: 2006-08-03.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 «Awards at IMDb». Skatīts: 2006-08-03.
  7. ↑ «Mr. Bean The Animated Series». rowanatkinson.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-28. Skatīts: 2007-01-29.
  8. ↑ «Review at the All Movie Guide by Karl Williams». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-28. Skatīts: 2006-07-29.
  9. ↑ «Box office figures». boxofficemojo.com. Skatīts: 2006-07-29 г.
  10. ↑ «Mr. Bean’s Holiday». IMDb. Skatīts: 2006-08-04.
  11. ↑ «Mr Bean’s Diary». rowanatkinson.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-28. Skatīts: 2007-02-20.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Misters_Bīns&oldid=3926116"