Pāriet uz saturu

Mramorje

Vikipēdijas lapa
Mramorje
Мраморје
Mramorje
Mramorjes kapakmeņi
Mramorje (Serbija)
Mramorje
Mramorje
Vispārēja informācija
Atvēršana 14. gadsimtā
Atrašanās vieta Peručaca, Bajinas Baštas kopiena, Zlatiboras apriņķis
Valsts Karogs: Serbija Serbija
Koordinātas 43°57′28″N 19°25′48″E / 43.95778°N 19.43000°E / 43.95778; 19.43000Koordinātas: 43°57′28″N 19°25′48″E / 43.95778°N 19.43000°E / 43.95778; 19.43000
Tips viduslaiku kapsēta
Stils kaļķakmens stečaki
Kapu skaits ap 100
Tips Kultūra
Kritērijs iii, vi
Iekļauts 2016
Aizsardzības nr. 1504-026
Valsts Karogs: Serbija Serbija
Reģions Eiropa un Ziemeļamerika

Mramorje jeb Bagruša ir vēlīno viduslaiku nekropole, kas atrodas Peručacā, Serbijā, un ir viena no vislabāk saglabātajām nekropolēm reģionā. Nekropole tika uzcelta 14. gadsimtā un stiepjas starp Drinas upi un šoseju, kas seko tās tecējumam, pie pilsētas robežas.[1] Šo vietu Serbijas Republika aizsargā kā īpaši nozīmīgu kultūras pieminekli, tomēr to apdraud Drinas upe no vienas puses un Peručacas pilsētas nepārtrauktā paplašināšanās no otras.[1] Kā senās sakrālās mākslas forma, senie monumentālie kapakmeņi — stečaki tika iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā 2016. gadā, 3 vietas ar tiem atrodas Serbijā, un viena no tām ir Mramorje.[1] Vēl viena šāda nekropole - Rastište - atrodas šai pašā Bajinas Baštas kopienā, taisnā līnijā ap 5 km uz rietumiem no Peručacas. Abas vietas iekļautas Taras nacionālajā parkā.

Nekropole

[labot | labot pirmkodu]

Nekropole ar aptuveni 200 kapakmeņiem, kas izgatavoti no cieta kaļķakmens bez uzrakstiem,[1] tika izveidota četrpadsmitajā gadsimtā. Lielākie nekropolē atrastie kapakmeņu eksemplāri sasniedz 2 metrus garumā, un to platums un augstums ir gandrīz 1 metrs. Iepriekšējos avotos ir minēti 122 pieminekļi, savukārt saskaņā ar jaunākajiem datiem to ir 93: 46 pamatnes paneļi, 18 divslīpju pārsegumi (slemeņaki) ar pamatni, 10 pārsegumi bez pamatnes, 7 lādes (sarkofāgi) ar pamatni, 10 lādes bez pamatnes un 2 amorfi gabali.[1] Laika gaitā daži kapakmeņi tika pārvietoti, citi ir iegrimuši zemē, savukārt vairāki priekšmeti tika pārvietoti uz muzejiem (divi kapakmeņi bez rotājumiem atrodas Belgradas Etnogrāfiskā muzeja kolekcijā, bet viens — Užices Nacionālajā muzejā).[1]

Kapu pieminekļi nekropolē ir izvietoti regulārās rindās un parasti orientēti austrumu-rietumu virzienā. Uz kapakmeņiem nav salasāmi uzraksti, tomēr vairāki no tiem ir smalki apstrādāti, ļoti nedaudzi no tiem ir dekorēti, un uz dažiem redzami mākslinieciski motīvi (tostarp apļi, mēness, kā arī zobenu un vairogu raksti).[2]

Vieta nav arheoloģiski izpētīta.[1]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 4 5 6 7 «Споменици културе у Србији». spomenicikulture.mi.sanu.ac.rs. Skatīts: 2025-05-28.
  2. «Kamp Perućac» (serbu). srbijacentar. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 22. novembris.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]