Mulča
Mulča ir augsnes nosegšana ar organisku vai neorganisku materiālu, kas palīdz saglabāt mitrumu augsnē un regulē temperatūru.[1] Ar šo vārdu bieži apzīmē arī pašu materiālu,[2] kas visbiežāk ir zāģu skaidas, ģeotekstils vai humuss.[1] Mulčas mērķis ir apgrūtināt ārējās vides un nevēlamu augu kontaktu, vienlaikus atstājot šo kontaktu nepieciešamajiem augiem. Mulča var tikt apvienota ar mēslojumu.[1]
Organiskā mulča (zāģu skaidas, skujas un priežu čiekuri, nopļauta zāle, kūdra, miza un lapas, kartons) procesā sadalās, bagātinot augsni ar trūdvielām, uzlabojot auglību un veicinot augiem labvēlīgu mikroorganismu attīstību.[3] Dekoratīviem mērķiem lieto krāsotu šķeldu.[3] Organisko mulču atjauno ik gadus.[3] Organiskās mulčas sastāvu izvēlas atbilstoši konkrēto augu prasībām, piemēram, skujas paskābina augsni.[2][4]
Neorganiskā mulča (melnā polimēru plēve, oļi un grants, šķelti nesilikātu ķieģeļi, keramzīts, audums, speciāli sintētiski materiāli) nesadalās, bet kalpo ilgāk un veic gan aizsargājošas, gan dekoratīvas funkcijas. Šī mulča ir vēlama, ja ir nepieciešams piešķirt vietnei dekoratīvu un koptu izskatu, turklāt palīdz pret nezāļu augšanu. Oļi un grants šķembas saulē spēj uzsildīt augsni, kas ir labi pavasarī un var kaitēt augiem karstā vasarā.[1]
Mulča ir svarīga lauksaimniecības tehnoloģija, kas nodrošina augsnes virsējo slāni mitrā un irdenā stāvoklī, kas nepieciešams pilnvērtīgai kultūraugu attīstībai. Īpaši tā svarīga sausos un karstos reģionos. Tā arī apgrūtina nezāļu augšanu.[1]
Mulču nepieciešams periodiski mainīt, lai nodrošinātu augsnes veselību un produktivitāti.
Parasti dārzu mulčē vēlā pavasarī, lai ilgāk saglabātu augsnes mitrumu,[5] vai rudenī, lai mazinātu aukstuma un lietavu ietekmi.
Mulčas priekšrocības
[labot | labot pirmkodu]Mitrums — augsnes mitrums saglabājas pat sausā periodā, samazinās ūdens patēriņš, augsni neizskalo lietusgāzes
Temperatūra — kultūraugu sakņu sistēmas aizsardzība pret pārkaršanu vasarā un apsalšanu ziemā
Nezāles — samazinās darba apjoms, jo mulčas slānis neļauj nezāļu saknēm izlauzties līdz zemes virsmai
Izskats — nav zemu augošu ogu un dārzeņu piesārņojuma ar augsni pat lietainā laikā, iespējami dekoratīvi veidojumi
Augsne — uzlabojas augsnes struktūra un auglība zem mulčas, veidojas labvēlīga vide sliekām un labdabīgiem mikroorganismiem, materiāla veids ļauj regulēt augsnes skābumu[1]
Mulčas mīnusi
[labot | labot pirmkodu]Augsne — smagās mālainās augsnēs lielā mitrumā mulča sāk pūt, vairojot sēnīšslimības un zaudējot derīgas vielas trūdēšanas procesā
Kaitēkļi — organiskajā mulčā var apmesties nevēlami dzīvnieki, ieskaitot peles un gliemežus.[1]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 5 6 7 «Mulča: ko tas nozīmē un kā to izmantot augsnei, veidi un kura ir labāka». GardeniaDream.com (latviešu). Skatīts: 2026-04-17.
- 1 2 «Dārza padomi. Kas ir mulča - un kā to izmantot gudri». https://jauns.lv (latviešu). 2019-10-12. Skatīts: 2026-04-17.
- 1 2 3 «Kas ir mulča un kā to izmantot dārzā?». Delfi (latviešu). 2015-10-02. Skatīts: 2026-04-17.
- ↑ «Mulčēšanas padomi: 7 kļūdas, ko nedrīkst pieļaut». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-17.
- ↑ Averto. «Kāpēc dārzam vajadzīga mulča?». AVERTO.LV (latviešu). Skatīts: 2026-04-17.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mulča.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|