Muses nams
.jpg)
Muses biedrības nams, dibināts kā Rīgas pilsētas teātris (vācu: Rigaer Stadttheater), bija 1782. gadā izveidots Rīgas pilsētas teātris.
Muses biedrības namu Riharda Vāgnera ielā 4 sākotnēji bija plānots atjaunot līdz 2026. gadam. Nama atjaunošanas patrons ir bijušais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc Hāberlanda projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām. Tā direktors Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo simfonisko orķestri. Repertuārā bija arī operas izrādes un koncerti. Par koncertu un operu koncertmeistaru un diriģentu tika uzaicināts Konrāds Feige, kurš iestudēja izrādes ne tikai Rīgā, bet arī Pēterburgā, Rēvelē un Tērbatā. Kad 1788. gadā Fītinghofs pārcēlās uz Pēterburgu, par teātra direktoru kļuva aktieris Meierers. Izrāžu scenogrāfiju veidoja gleznotājs Kārlis Traugots Fehhelms. 1815. gadā brīvmūrnieku pēc Pēterburgas Angļu kluba izveidotā[1] Muses biedrība (die Gesellschaft der Musse) ēku atpirka no Fītinghofu dzimtas. 1837.—1839. gadā teātra kapelmeistars bija Rihards Vāgners, koncertēja Ferencs Lists (1842), Klāra Vīka-Šūmane (1844), Antons Rubinšteins (1844) un Ektors Berliozs (1847).
1863. gadā Rīgas 1. pilsētas teātris pārcēlās uz jaunuzcelto namu pie pilsētas kanāla, bet ēka palika Muses biedrībai. 20. gadsimta pirmajā pusē ēkā bija autosalons, pēc Otrā pasaules kara bibliotēka. No 1988. līdz 2006. gadam Muses zāli izmantoja kā koncertzāli.[2]
Atjaunošana
[labot | labot pirmkodu]2014. gadā nodibināja "Rīgas Riharda Vāgnera biedrību", Muses nama atjaunošanas projekta “Rīgas Vāgnera teātra renesanse” vadītājs Māris Gailis paziņoja, ka plāno namu atjaunot līdz 2026. gadam. Pēc atjaunošanas ēkā darbosies Pirmais vācu teātris, kamermūzikas zāle un Vāgnera muzejs. 2021. gada maijā par nama patronu piekrita būt Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.[3]
Biedrība 2022. gada rudenī piedalījās Latvijas Vides investīciju fonda izsludinātājā konkursā "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos". 2022. gada beigās atjaunošanas projekts ieguva 15 miljonus eiro no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) finansējuma, bet 5 miljonus eiro kā līdzfinansējumu no Vācijas valdības.[4]
2025. gada oktobrī Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Gailis informēja, ka Vāgnera nama rekonstrukcijas pabeigšana plānota 2028. gadā, ja izdosies no Vācijas Bundestāga iegūt vēl papildu 30 miljonus eiro.[5]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Henning v. Wistinghausen. Freimaurer und Aufklärung im Russischen Reich. Die Revaler Logen 1773-1820. Mit einem biographischen Lexikon. Köln; Weimar; Wien: Böhlau Verlag, 2015. — 471 lpp.
- ↑ Laba, stipra māja. Intervija ar arhitekti Zaigu Gaili diena.lv 2020. gada 18. jūlijā
- ↑ Projekts “Rīgas Vāgnera teātra renesanse”. Saruna ar Māri Gaili 2022. gada 17. februārī
- ↑ Piešķirti 15 miljoni eiro Vāgnera nama atjaunošanai; uzsākta tehniskā projekta izstrāde lsm.lv 2023. gada 6. februārī
- ↑ Rīgas dome vēl gaida projektu par Pēterbaznīcas un Reformācijas laukuma pazemes izbūvi lsm.lv 2025. gada 17. oktobrī
| ||||||
| ||||||||||||||||||||||||||