Musulmaņu brālība (arābu: الإخوان المسلمون, al-ʾiḫwān al-muslimūn) ir starptautiska sunnītu islāma organizācija, kuru 1928. gadā dibināja ēģiptiešu skolotājs un imāmsHasans al Banna (حسن البنا). Kopš dibināšanas tās atzari ir atrodami Palestīnā, Sīrijā, Jordānijā un Sudānā, kā arī tā ir ietekmējusi citu islāmistu kustību ideoloģiju, īpaši Ziemeļāfrikas reģionā. 1940. gados galvenā Ēģiptes “Musulmaņu brālība” Hasana al Bannas vadībā kļuva par pirmo masu organizāciju modernajos Tuvajos Austrumos, kas jaunus biedrus meklēja vidusslānī un zemākos slāņos, tādējādi dodot politisko varu ne tikai elitei. Šāda biedru piesaistīšana sekmēja straujo biedrības izaugsmi, tāpat kā al Bannas koncentrēšanās uz morālo un reliģisko izglītību un praktisku islāma vīziju, kas izpaudās aktīvā sludināšanā, kā arī mošeju un skolu būvniecībā.[1]
Ar Ēģiptes revolucionārā režīma nākšanu pie varas 1952. gadā “Musulmaņu brālība” nogāja pagrīdē. Mēģinājums nogalināt prezidentu Gamālu AbdulnāsiruAleksandrijā 1954. gada 26. oktobrī veicināja viņu turpmāku apspiešanu. Seši kustības līderi tika notiesāti uz nāvi par valsts nodevību, un vēl daudzi tika ieslodzīti. Viens no tiem bija rakstnieks Saijeds Kutbs, kurš sava cietumsoda laikā uzrakstīja vairākus darbus, kas kļuva par pamatu sunnītu kaujinieku kustībām.[2] Represijas veicināja Kutba un kustības radikalizēšanos.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Musulmaņu brālība.
