Mārita Bjergena

Vikipēdijas lapa
Mārita Bjergena
Marit Bjørgen
Mārita Bjergena 2010. gadā
Personas dati
Dzimusi 1980. gada 21. martā (44 gadi)
Valsts karogs: Norvēģija Tronheima, Norvēģija
Tautība norvēģiete
Augums 169 cm
Svars 64 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Norvēģija Norvēģija
Sporta veids Distanču slēpošana
Pasaules kausa informācija
Debija PK posmos 1999. gada 27. decembris
Uzvaras PK posmos 112
Pjedestāli PK posmos 178
Pasaules kausa tituli 4 (2005, 2006, 2012, 2015)
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 5 (2002, 2006, 2010, 2014, 2018)
 
Medaļas
Sieviešu distanču slēpošana
Pārstāvētā valsts: Karogs: Norvēģija Norvēģija
Olimpiskās spēles
Zelts Vankūvera 2010 sprints
Zelts Vankūvera 2010 7,5km+7,5km iedzīš.
Zelts Vankūvera 2010 4×5 km stafete
Zelts Soči 2014 15 km skiatlons
Zelts Soči 2014 Komandu sprints
Zelts Soči 2014 30 km brīvais stils
Zelts Phjončhana 2018 4×5 km stafete
Zelts Phjončhana 2018 30 km klasika
Sudrabs Soltleiksitija 2002 4×5 km stafete
Sudrabs Turīna 2006 10 km klasiskais stils
Sudrabs Vankūvera 2010 30 km klasiskais stils
Sudrabs Phjončhana 2018 15 km skiatlons
Bronza Vankūvera 2010 10 km brīvais stils
Bronza Phjončhana 2018 10 km brīvais stils
Bronza Phjončhana 2018 Komandu sprints

Mārita Bjergena (norvēģu: Marit Bjørgen; dzimusi 1980. gada 21. martā Tronheimā, Norvēģijā) ir norvēģu distanču slēpotāja. Viņa ir astoņkārtējā olimpiskā čempione, pēc izcīnīto medaļu daudzuma — veiksmīgākā sportiste ziemas olimpisko spēļu un pasaules čempionātu distanču slēpošanā vēsturē. 18 reizes uzvarējusi pasaules čempionāta distancēs un četras reizes — Pasaules kausa kopvērtējumā, kā arī guvusi visvairāk uzvaru Pasaules kausa posmos starp distanču slēpotājiem.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slēpo no 7 gadu vecuma, 12 gadu vecumā sākusi nopietni trenēties distanču slēpošanā.

Pasaules kausa izcīņā startē kopš 1999. gada. Viņa ir uzvarām bagātākā sportiste, kopumā izcīnījusi 64 Pasaules kausa posmu uzvaras (95 reizes kāpusi uz goda pjedestāla), kas ir augstākais sasniegums vīriešu un sieviešu starpā. Trīs reizes uzvarējusi Pasaules kausa kopvērtējumā (2005, 2006, 2012), divas reizes uzvarējusi distances ieskaitē, četras reizes — sprinta ieskaitē.

Piedalījusies piecās ziemas olimpiskajās spēlēs. 2002. gada Olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā izcīnīja sudrabu stafetē, 2006. gadā Turīnā — sudrabu 10 km klasiskajā slēpojumā. 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā M. Bjergena kļuva par medaļām bagātāko sportisti, izcīnot kopā 5 medaļas, no tām 3 bija zelta. Viņa pārliecinoši uzvarēja sprintā (klasiskajā stilā) un iedzīšanā (abi slēpošanas stili), kā arī finišēja trešā pirmajā slēpotāju sacīkstē — 10 km brīvā stila distancē. M. Bjergena palīdzēja pie zelta medaļām tikt arī Norvēģijas stafetes komandai. Pēdējā sacensību veidā — 30 km klasiskā stila slēpojumā — viņa finišā tikai 0,3 sekundes zaudēja Polijas slēpotājai Justīnai Kovaļčikai un izcīnīja sudraba medaļu. 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs jau pirmajā disciplīnā guva uzvaru, kļūdama par čempioni 15 km skiatlona (abos slēpošanas stilos ar slēpju nomaiņu) distancē. M. Bjergena 33 gadu un 324 dienu vecumā kļuva par vecāko čempioni individuālajās sacensībās distanču slēpošanā Olimpisko spēļu vēsturē.[1] Vēl viņa zeltu izcīnīja komandu sprintā un 30 km brīvā stila distancē. Ar 6 zelta, 3 sudraba un 1 bronzas medaļu Bjergena ir veiksmīgākā sieviete ziemas olimpisko spēļu vēsturē, tāpat viņa ir trešā sieviete, kas izcīnījusi 10 medaļas.[2] 2018. gada Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā kļuva par čempioni 4x5 km stafetē un 30 km brīvajā stilā, izcīnīnija sudrabu 15 km skiatlonā, divas bronzas medaļas — 10 km brīvajā stilā un komandu sprintā. Pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm Bjergena kļuva par visu laiku titulētāko sportistu ziemas olimpisko spēļu vēsturē.

Ar izciliem panākumiem startējusi arī Pasaules čempionātā, kur ar izcīnītām 18 zelta, 5 sudraba un 3 bronzas medaļām ir viena no medaļām bagātākajām sportistēm (vairāk zelta medaļu ir tikai Krievijas sportistei Jeļenai Velbei). Pa četrām zelta medaļām ir izcīnījusi divos Pasaules čempionātos: 2011. gadā Oslo un 2013. gadā Valā di Fjemmē.

2005. gadā tikusi atzīta par Norvēģijas Gada labāko sportisti.

Lai mazinātu astmas ietekmi uz startiem, M. Bjergenai ir atļauts lietot medikamentus, kas līdz 2011. gadam bija iekļauti Pasaules antidopinga aģentūras dopinga vielu sarakstā.

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Distance Sprints 10 km Iedzīšana/Skiatlons
2×7,5 km
30 km Stafete
Brīvais Klasiskais Brīvais Klasiskais Sprints 2×5 km
2002
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija
50[1] 14 sudraba medaļa
2006
Valsts karogs: Itālija Turīna
18 sudraba medaļa DNF 4 5
2010
Valsts karogs: Kanāda Vankūvera
zelta medaļa bronzas medaļa zelta medaļa sudraba medaļa zelta medaļa
2014
Valsts karogs: Krievija Soči
11 5 zelta medaļa zelta medaļa zelta medaļa 5
1.^ Sacensības notika 15 km distancē.

Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Distance Sprints 10 km Iedzīšana
2×7,5 km
30 km Stafete
Brīvais Klasiskais Brīvais Klasiskais Sprints 2×5 km
2001
Valsts karogs: Somija Lahti
24 19[2]
2003
Valsts karogs: Itālija Vāla di Fjemme
zelta medaļa 24[3] sudraba medaļa
2005
Valsts karogs: Vācija Oberstdorfa
16 bronzas medaļa sudraba medaļa zelta medaļa zelta medaļa zelta medaļa
2007
Valsts karogs: Japāna Saporo
10 22 12 9 bronzas medaļa bronzas medaļa
2009
Valsts karogs: Čehija Libereca
9 16 19 4
2011
Valsts karogs: Norvēģija Oslo
zelta medaļa zelta medaļa zelta medaļa sudraba medaļa zelta medaļa
2013
Valsts karogs: Itālija Vāla di Fjemme
zelta medaļa sudraba medaļa zelta medaļa zelta medaļa zelta medaļa
2.^ Sacensības notika 2×5 km distancē.
3.^ Sacensības notika 15 km distancē.

Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezona Kopvērtējums Distanču kauss Sprinta kauss
Vieta Punkti Vieta Punkti Vieta Punkti
2000.—2001. 53. 55 - - 48. 19
2001.—2002. 32. 131 - - 36. 44
2002.—2003. 6. 508 - - 1. 485
2003.—2004. 2. 1139 11. 394 1. 745
2004.—2005. 1. 1320 1. 740 1. 625
2005.—2006. 1. 1036 4. 642 1. 394
2006.—2007. 2. 941 4. 405 6. 216
2007.—2008. 11. 690 6. 502 16. 188
2008.—2009. 10. 708 9. 435 15. 147
2009.—2010. 2. 1320 2. 636 2. 484
2010.—2011. 2. 1578 2. 775 4. 403
2011.—2012. 1. 2689 1. 1448 3. 521
2012.—2013. 4. 1148 6. 492 7. 256

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Associated Press. «Sochi Olympics: Marit Bjoergen wins gold in 15-kilometer skiathlon». LA Times. Skatīts: 2014. gada 8. februārī.
  2. «Sochi 2014: Marit Bjoergen wins sixth Olympic gold». BBC. 2014. gada 22. februārī. Skatīts: 2014. gada 22. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]