Mīliga-Hofmaņa kalni

Vikipēdijas lapa
Mīliga-Hofmaņa kalni
Kontinents Antarktīda
Ģeogrāfiskais apgabals Karalienes Modas Zeme
Ietilpst Fimbulheimenā
Garums 130 km
Platums 30 km
Augstākais kalns Jēkulkirhja
Augstums 3148 m
Koordinātas 72°0′S 5°20′E / 72.000°S 5.333°E / -72.000; 5.333Koordinātas: 72°0′S 5°20′E / 72.000°S 5.333°E / -72.000; 5.333
Mīliga-Hofmaņa kalni Vikikrātuvē

Mīliga-Hofmaņa kalni (vācu: Mühlig-Hofmann-Gebirge, norvēģu: Mühlig-Hofmannfjella) ir ap 130 km gara un līdz 30 km plata kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā. Stiepjas no Orvina kalniem austrumos līdz Jelsvika kalniem rietumos. Atrodas ap 190 km uz dienvidiem no okeāna piekrastes (Princeses Martas krasts), kuru klāj Fimbulisena šelfa ledājs. Augstākā virsotne ir Jēkulkirhjas kalns (3148 m).

Grēdu atklāja Vācijas antarktiskā ekspedīcija (1938-1939) un nosauca par godu gaisa satiksmes ministrijas ierēdnim Albertam Mīligam-Hofmanim (Albert Mühlig-Hofmann), kurš bija viens no ekspedīcijas atbalstītājiem.[1]

Kopš 1993. gada pie Svarthamarena nunataka darbojas Norvēģijas vasaras polārstacija Tora. Pats nunataks ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]