Tautu Savienība

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Nāciju Līga)
Jump to navigation Jump to search
Tautu Savienības vēsturiskais nams (Palais des Nations) Ženēvā
Šis raksts ir par organizāciju. Par sporta turnīru skatīt rakstu UEFA Nāciju līga.

Tautu Savienība jeb Nāciju Līga (angļu: League of Nations, franču: Société des Nations, spāņu: Sociedad de Naciones) bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919. līdz 1920. gadam Versaļas līguma rezultātā. Oficiālās valodas Tautu Savienībā bija franču, angļu un spāņu valoda. Tika izskatīts arī variants par Savienības valodu noteikt esperanto. Tautu Savienībai arī netika noteikts oficiālais karogs un logo, jo dalībvalstis Savienības pastāvēšanas laikā nespēja par to vienoties. Par Tautu Savienības tiešu pēcteci var uzskatīt Apvienoto Nāciju Organizāciju.

No 1934. gada 28. septembra līdz 1935. gada 23. februārim tajā bija 58 dalībvalstis, kas bija lielākais skaits Savienības pastāvēšanas laikā. Savienības mērķi bija vispārēja atbruņošanās, iespējamo karu novēršana, izmantojot kolektīvo drošību, konfliktu atrisināšana sarunu ceļā, atteikšanās no slepenās diplomātijas un globāla dzīves kvalitātes uzlabošana. Savienībai nebija savu bruņoto spēku, tamdēļ tā bija atkarīga no lielvalstīm, lai spētu realizēt savus mērķus, piemēram, lai uzturētu ekonomiskās sankcijas vai arī veiktu sankcijas pret valstīm, kas uzsākušas agresiju. Savukārt lielvalstis īpaši nevēlējās sniegt savu atbalstu šajā jautājumā. Tādēļ praksē tika izmantota tikai viena veida sankcija — izslēgšana no Tautu Savienības. Ass valstis Vācija un Japāna izstājās 1933. gadā, bet PSRS sakarā ar agresiju pret Somiju tika izslēgta 1939. gadā. Tuvojoties Otrā pasaules kara sākumam, Tautu Savienība parādīja savu nespēju efektīvi ietekmēt notikumus, un faktiski izjuka. Formāli Tautu Savienība pastāvēja līdz 1946. gadam, kad speciāli tika sasaukta asambleja, kurā tā iekļāvās ANO.

Latvija Tautu Savienībā tika uzņemta 1921. gada 22. septembrī un formāli palika tās dalībvalsts līdz savienības likvidēšanai 1946. gadā. No 1936. līdz 1939. gadam Latvija bija viena no Tautu Savienības Padomes loceklēm (Nonpermanent Member of the Council), 1938. gadā Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters tika ievēlēts par Tautu Savienības 101. sesijas priekšsēdētāju.

Tautu Savienības dalībvalstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibinātājvalstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibinātājvalstis bija 32 Pirmā pasaules kara sabiedrotās valstis, kas parakstīja Versaļas vienošanos, kā arī vairākas britu domīnijas un neitrālās valstis:

Vēlāk uzņemtās valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Tautu Savienības dalībvalstu izmaiņas 1920.-1945. gadā.
  Dalībvalstis
  Dalībvalstu kolonijas
  Tautu Savienības mandātteritorijas
  Citas valstis
  Citu valstu kolonijas

Padomes locekles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Periods pastāvīgās locekles nepastāvīgās locekles
1920–1926 Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna Beļģija (1920–1927), Brazīlija (1920–1928), Ķīna (1920–1923), Čehoslovākija (1923–1927), Grieķija (1920), Spānija (1920–1926), Zviedrija (1923–1926), Urugvaja (1923–1926)
1926–1933 Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Vācija Kanāda (1927–1930), Čīle (1926–1929), Ķīna (1926–1928, 1931–1934), Kolumbija (1926–1928), Kuba (1927–1930), Čehoslovākija (1932–1935), Salvadora (1926), Somija (1927–1930), Gvatemala (1930–1933), Irāna (1928–1931), Īrija (1930–1933), Meksika (1932–1935), Nīderlande (1926–1928), Norvēģija (1930–1933), Panama (1931–1934), Peru (1929–1932), Polija (1926–1939), Rumānija (1926–1929), Spānija (1928–1937), Venecuēla (1928–1931), Dienvidslāvija (1929–1932)
1933–1934 Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija Argentīna (1933–1936), Austrālija (1933–1936), Dānija (1933–1936), Portugāle (1933–1936)
1934–1937 Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Padomju Savienība Bolīvija (1936–1939), Čīle (1934–1937), Ķīna (1936), Ekvadora (1935–1938), Latvija (1936–1939), Jaunzēlande (1936–1939), Zviedrija (1936–1939), Turcija (1934–1937)
1937–1939 Apvienotā Karaliste, Francija, Padomju Savienība Beļģija (1937–1940), Dominikāna (1938–1939), Grieķija (1938–1939), Irāna (1937–1939), Peru (1937–1939), Rumānija (1935–1939), Dienvidslāvija (1938–1939)
1939–1946 Apvienotā Karaliste, Francija Ēģipte (1939), Dienvidāfrika (1939)