Nīderlande

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Nīderlandes Karalistes daļu Rietumeiropā. Par visu karalisti skatīt rakstu Nīderlandes Karaliste.
Nīderlande
Nederland
Nīderlandes karogs Nīderlandes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeJe maintiendrai  (franciski)
Ik zal handhaven  (nīderlandiski)
Man jāstāv stingri
HimnaHet Wilhelmus
Location of the Netherlands
Location of the Netherlands
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Amsterdama1
52°21′N 04°52′E / 52.350°N 4.867°E / 52.350; 4.867
Valsts valodas nīderlandiešu valoda2
Etniskās grupas (2008) 80,7% nīderlandieši
15,0% ES pilsoņi
4,3% citi
Valdība Parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija
 -  Monarhs Vilems Aleksandrs
 -  Premjerministrs Marks Rite
Neatkarība no Felipes II pēc Astoņdesmitgadu kara 
 -  Deklarēta 1581. gada 26. jūlijā 
 -  Atzīta 1648. gada 30. janvārī3 
Iestāšanās ES 1957. gada 25. martā
Platība
 -  Kopā 41,543 km² (134.)
 -  Ūdens (%) 18,41
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. gadā 16 819 595 (63.)
 -  Blīvums auto/km² (24.)
IKP (PPP) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā $717,146 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $42 586[1] 
Džini koef. (2011) 25,8 (zems) (111.)
TAI (2021) 0,941 (ļoti augsts) (10.)
Valūta Eiro4 (EUR)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .nl5
ISO 3166-1 kods 528 / NLD / NL
Tālsarunu kods +31
1 Lai arī Amsterdama ir konstitucionālā galvaspilsēta, valdība atrodas Hāgā.
2 Oficiāla ir arī rietumfrīzu valoda, lai arī tajā runā tikai Frīzijā; Nīderlandes lejassakšu un limburgiešu valoda ir oficiāli atzītas reģionālas valodas.
3 Vestfālenes miera līgums
4 Pirms 2002. gada Nīderlandes guldenis
5 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Nīderlande (nīderlandiešu: Nederland, izrunā: [ˈneɪdərlɑnt]) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes. To ziemeļos un rietumos apskalo Ziemeļjūra, austrumos tā robežojas ar Vāciju, bet dienvidos ar Beļģiju. Nīderlandes kopējā platība ir 41 543 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos atrodas uz ļoti zemi novietotas zemes, bet virzoties uz valsts austrumiem un dienvidiem, reljefs kļūst augstāks, līdz pašos dienvidos sasniedz 150 līdz 320 metru augstumu. Nīderlandi regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Nīderlande ar 16 856 620 iedzīvotājiem ir septītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Nīderlandē ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no 12 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Amsterdama, bet valsts valdība atrodas Hāgā. Kopā ar Beļģiju un Luksemburgu, Nīderlande veido tā saukto Beniluksa ekonomisko savienību. Nīderlande 1952. gadā kļuva par Eiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Nīderlande kopš 1985. gada ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.

Nīderlande ir ES, Eirozonas, PTO, G10, NATO, ESAO un Beniluksa ekonomiskās savienības dibinātājvalsts. ANO dalībvalsts. Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas un piecu internacionālo tiesu mītnes vieta. Tā ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Pēc ANO aprēķina 2013. gadā Nīderlandi atzina par ceturto laimīgākā valsts pasaulē.

Nīderlande bieži tiek saukta par Holandi, lai gan patiesībā šis termins attiecas tikai uz divām Nīderlandes provincēm: uz Ziemeļholandi un Dienvidholandi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Nīderlandes vēsture

No 870. gada Nīderlandes teritorija ietilpa Austrumfranku karalistē, bet no 925. gada Svētajā Romas impērijā. 15. gadsimtā lielākā daļa mūsdienu Nīderlandes teritorijas nonāca Burgundijas, vēlāk Hābsburgu dzimtas kontrolē.

1555. gadā Svētās Romas imperators Kārlis V Nīderlandē izveidotās Septiņpadsmit provinces nodeva savam dēlam Spānijas karalim Felipem II. 1581. gadā septiņas ziemeļu provinces atdalījās no Spānijas un izveidoja Apvienoto provinču republiku. Pēc 1815. gada Vīnes kongresa izveidoja Nīderlandes Apvienoto Karalisti, kurā līdz 1830. gadam ietilpa arī mūsdienu Beļģija.

Otrā pasaules kara laikā Nīderlandi 1940. gada maijā okupēja Vācijas karaspēks. Pēckara gados Nīderlande nostiprināja kontaktus ar kaimiņvalstīm un iekļāvās Beniluksa savienībā. 1949. gadā Nīderlande bija 12 NATO dibinātāju vidū, bet 1958. gadā bija viena no Eiropas Ekonomikas kopienas dibinātājām.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlandes satelītuzņēmums 2000. gada maijā

Nīderlande atrodas Rietumeiropā, Viduseiropas līdzenuma rietumos. Ziemeļos un rietumos to apskalo Ziemeļjūra. Tās teritorija aizņem 41 543 km², sastāv no 33 893 km² sauszemes un 7 650 km² ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir 134. lielākā valsts pasaulē un 31. lielākā valsts Eiropā. Nīderlandes dienvidu un austrumu daļa atrodas augstāk virs jūras līmeņa, austrumos ir paugurains reljefs. Pašos dienvidos virsa paceļas 150–320 m augstumā, turpat atrodas arī valsts augstākā virsotne un Vālsbergas augstiene ar augstumu līdz 321 metriem virs jūras līmeņa (tikai par 10 metriem augstāka nekā Gaiziņkalns).

Liela daļa no valsts teritorijas tika iegūta, nosusinot jūru. Apmēram puse valsts teritorijas, kur dzīvo ap 60% valsts iedzīvotāju, atrodas zem jūras līmeņa. Vēl 1/3 teritorijas atrodas līdz 1 m virs jūras līmeņa. Nīderlande tulkojumā nozīmē "zema zeme". Krasta līnijas kopējais garums ir 451 kilometrs.

Nīderlandi var sadalīt divās daļās — ziemeļos atrodas ļoti zemu novietotas zemes, no kurām liela daļa ir Reinas un Māsas upju deltas. Jūras krastā ir smilšu kāpu josla līdz 405 km platumā un līdz 60 m augstumā, kuras kopā ar veselu dambju un slūžu sistēmu aizsargā valsts teritoriju no applūšanas. Zemākā vieta zem jūras līmeņa ar -6,76m ir Zuidplastpolders, kas atrodas valsts rietumu daļā. Virzoties uz ziemeļiem, augstums virs jūras līmeņa pakāpeniski samazinās līdz pat Ziemeļjūras krastiem ziemeļrietumos.

Nīderlandes teritorijā atrodas dažu lielu upju, kā Reinas, Māsas un Seldas, ietekas, kuras veido lielu deltu. Upes ir ūdeņiem bagātas visu gadu, to gultnes ir iztaisnotas un savienotas ar daudziem kanāliem, bet notece ir noregulēta. Saneši noved pie tā, ka upju ūdens līmenis lēnām paaugstinās un pastāv liels plūdu risks.

Valstī ir divdesmit nacionālie parki un simtiem citu dabas rezervātu un liegumu ar ezeriem, mežiem, kāpām un citiem biotopiem. 1871. gadā tika izcirsts pēdējais dabiskais Nīderlandes mežs, tāpēc šodien redzamie koki ir stādīti mākslīgi un lielākā daļa no tiem pat nenāk no Nīderlandes. Par valsts nacionālo putnu atzīta melnā puskuitala.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlandē valdošais vējš ir dienvidrietumu, tāpēc teritorijā valda mērens jūras klimats, kam raksturīgas vēsas vasaras un maigas ziemas. Vidējā gada gaisa temperatūra valstī ir 10 °C. Jūlija vidējā temperatūra svārstās no 16 °C līdz 17 °C, janvārī temperatūra svārstās ap +2 °C. Dažreiz, kad šeit nokļūst anticikloni no Austrumeiropas, krīt sniegs, temperatūra noslīd zem nulles un kanālos var izveidoties ledus sega. Gada nokrišņu daudzums ir ap 800 mm.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlande iedalās 12 administratīvajās provincēs, kas tālāk iedalās 458 municipalitātēs. Nīderlandē ir tādas provinces kā Dienvidholande, Drente, Flevolande, Frīzlande, Gelderlande, Groningena, Limburga, Overeisela, Utrehta, Zēlande, Ziemeļbrabante un Ziemeļholande. Nīderlandei pieder arī divas aizjūras teritorijas - Nīderlandes Antiļu salas un Aruba Karību jūrā.

Valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlande ir konstitucionālā monarhija ar parlamentu (Staten Generaal), kuru veido divas palātas: Nīderlandes senāts (75 locekļi) un Nīderlandes apakšpalāta (150 locekļi). Senāta locekļus ievēl netiešās velēšanās, un viņiem ir ierobežotas pilnvaras. Apakšpalātas locekļus ievēl vispārējās vēlēšanās. Abu palātu locekļi tiek ievēlēti uz četriem gadiem.

Valsts galva ir monarhs, pašlaik karalis Vilems Aleksandrs, bet valdības galva ir premjerministrs, kopš 2010. gada 14. oktobra Marks Rite.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlandē dzīvo 16 miljoni iedzīvotāju. Līdz ar to tā ir desmitā lielākā valsts Eiropā un 64. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. No 1900. līdz 1950. gadam iedzīvotāju skaits pieauga no 5,1 līdz 10 miljoniem, bet no 1951. līdz 2000. gadam iedzīvotāju skaits pieauga no 10 līdz 16 miljoniem iedzīvotājiem. Pēc 2013. gada datiem vidējais dzīves ilgums ir 81 gads. Vidējais dzīves ilgums sievietēm ir 83 gadi, bet vīriešiem 79 gadi. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir divdesmit imigranti.[nepieciešama atsauce]

Valsts iedzīvotāju sastāvs etniskajā ziņā ir dažāds. Lielāko daļu veido etniskie nīderlandieši. No atlikušajiem iedzīvotājiem vairums ir ieceļotāji no Indonēzijas, Marokas, Surinamas un Turcijas. Pēc 2005. gada datiem holandieši veido 80,9 % no kopējās populācijas, bet lielākās mazākumtautības ir indonēzieši 2,4%, vācieši 2,4%, turki 2,2%, surinamieši 2 %, marokāņi 1,9%, bet citas tautības veido 8,2 %. Nīderlandieši ir garākie cilvēki pasaulē, vīriešu vidējais garums ir 1,81 metri, bet sieviešu 1,67 metri.[2] Cilvēki dienvidos ir vidēji par diviem centimetriem īsāki nekā ziemeļos. Kaut gan valsts valoda ir nīderlandiešu valoda, valsts ir ļoti starptautiska, tikpat kā ikviens tās iedzīvotājs brīvi pārvalda un var sazināties angļu valodā.

Nīderlandē ir vairākas lielas pilsētas, kā Amsterdama, Roterdama, Hāga, Utrehta un Eindhovena. Šīs pašas pilsētas ap sevi veido arī lielākās valsts aglomerācijas. 67% no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās.

Nīderlandes lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014.gads)[3]


Amsterdama

Roterdama

Vieta Pilsēta Province Iedzīvotāji Vieta Pilsēta Province Iedzīvotāji


Hāga

Utrehta

1 Amsterdama Ziemeļholande 813 562 11 Enshede Overeisela 158 004
2 Roterdama Dienvidholande 619 879 12 Apeldorna Gelderlande 157 679
3 Hāga Dienvidholande 510 909 13 Hārlema Ziemeļholande 155 758
4 Utrehta Utrehta 330 772 14 Amersforta Utrehta 151 534
5 Eindhovena Ziemeļbrabante 221 402 15 Arnema Gelderlande 151 356
6 Tilburga Ziemeļbrabante 210 289 16 Zānstade Ziemeļholande 151 109
7 Groningena Groningena 197 823 17 Hārlemermēra Ziemeļholande 144 226
8 Almere Flevolande 196 290 18 Hertogenbosa Ziemeļbrabante 143 945
9 Breda Ziemeļbrabante 180 420 19 Zūtermēra Dienvidholande 123 784
10 Neimegena Gelderlande 168 840 20 Zvolle Overeisela 123 507

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No kopējā iedzīvotāju skaita 39% pieder kādai reliģijai, no tiem tikai apmēram 5,6% regulāri apmeklē baznīcu. Pēc 2010. gadā veiktās aptaujas 28 % no aptaujātajiem respondentiem tic, ka pastāv Dievs. 39 % tic ka ir kaut kas līdzīgs Dievam, bet 30 % netic nekādai gara vai Dieva esamībai. Pēc 2005. gada datiem 51,3% nepieder nevienai reliģijai, 24,6% pieder pie katoļiem, 14,8% pie protestantiem, 5,8% pie islāma, 1,4% pie hinduisma, 1,2% pie budisma un 0,9% pie citas reliģijas.

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākās tautsaimniecības nozares ir pārtikas pārstrāde, ķīmiskā rūpniecība, naftas pārstrādes rūpniecība, elektriskā un elektroniskā aprīkojuma ražošana. Tai ir attīstīta lauksaimniecības nozare, un valsts ir plaši pazīstama ar saviem augiem un grieztajiem ziediem. Roterdamas osta ir visnoslogotākā osta visā Eiropā. Tā apkalpo milzīgas iekšzemes teritorijas, tostarp Vāciju un Centrāleiropu.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlande ir vairāku slavenu gleznotāju dzimtene. No tiem slavenākie ir Rembrants, Johanness Vermērs, Jans Stēns, Vinsents van Gogs un Pīts Mondrians.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispopulārākais sporta veids Nīderlandē ir futbols. Nīderlandes futbola izlase trīs reizes ir spēlējusi Pasaules kausa finālā (1974., 1978. un 2010. gadā). Visas trīs reizes tā piekāpās saviem pretiniekiem. Dažādus Eiropas futbola kausus ir ieguvuši šādi nīderlandiešu futbola klubi: Amsterdamas "Ajax", Roterdamas "Feyenoord" un PSV Eindhoven. Slavenākie nīderlandiešu futbolisti ir Johans Kruifs, Marko van Bastens, Rūds Gullits, Deniss Bergkamps, Patriks Kleiverts un Rūds van Nistelrojs.

Nākamie populārākie sporta veidi ir lauka hokejs un volejbols. No individuālajiem sporta veidiem vispopulārākie ir teniss, vingrošana un golfs.

Nīderlandes sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs ir ieguvuši 230 medaļas, bet ziemas olimpiskajās spēlēs — 78 medaļas.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]