Nīls Strembergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nīls Strembergs
Niels Jonsson Stromberg
Nīls Strembergs
Personīgā informācija
Dzimis 1646. gada 25. martā
Jenšēpinga Karogs: Zviedrija Zviedrija
Miris 1723. gada 16. augustā (77 gadi)
Klēstorpas pils, Sēdermanlande, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Dzīvesbiedre Anna Katrīna Fleminga

Nīls Strembergs (zviedru: Niels Jonsson Stromberg af Clastorp), arī Nīls Štrombergs (vācu: Niels Stromberg, 1646—1723) bija Zviedrijas karavadonis, grāfs, Zviedru Igaunijas ģenerālgubernators (1706—1709), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators, vadīja Rīgas aizstāvēšanu (1709—1710).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1646. gada 25. martā Jenšēpingā pilsētas tiesneša un pastmeistara Jona Bratmana un viņa sievas Kristīnes ģimenē. 1671. gadā viņš iestājās Nīderlandes armijā, 1674. gadā viņu kopā ar brāļiem iecēla dižciltīgo kārtā un piešķīra Stremberga (Strömberg) uzvārdu. Pēc atgriešanās Zviedrijā 1689. gadā viņu iecēla par Skaraborgas pulka komandieri, 1690. gadā viņš salaulājās ar Annu Katrīnu Flemingu.

Jaunais Zviedrijas karalis Kārlis XII 1697. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru un nosūtīja uz Zviedru Pomerāniju, 1699. gadā Strembergam piešķīra barona titulu. Lielā Ziemeļu kara sākumā viņš piedalījās zviedru karagājienā uz Poliju, 1703. gadā viņu paaugstināja par ģenerālleitnantu, 1705. gadā par ģenerāli, 1706. gadā piešķīra grāfa titulu un iecēla par Zviedru Igaunijas ģenerālgubernatoru. Kad pēc zaudētās Poltavas kaujas 1709. gadā Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators Ādams Lēvenhaupts nokļuva krievu gūstā, ģenerāli Strembergu iecēla par Vidzemes ģenerālgubernatoru un Rīgas cietokšņa komendantu.

Stromberga svarīgākais uzdevums bija aizstāvēt Rīgu pret Krievijas caristes karaspēka aplenkumu, kas sākās 1709. gada 3. novembrī un ilga līdz 1710. gada 3. jūlijam, kad pēc Vidzemes kapitulācijas ģenerālis Strembergs bija spiests padoties un vairākus mēnešus pavadīja krievu gūstā.

Pēc gūstekņu apmaiņas viņš atgriezās dzimtenē un 1711. gadā tika iecelts par Zviedrijas Tirdzniecības palātas un Valsts biroja priekšsēdētāju. Miris 1723. gada 16. augustā savā muižā Sēdermanlandē.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • August Wilhelm Hupel. Historisch-Nachrichten von den chronologisch-biographische liefländischen Generalgouverneuren, Gouverneuren Statthaltern und des zu Riga Schlosses zur Königl. schwedischen Regierungszeit. " Nordische Miscellaneen " St. 18-19, Rīga: Hartknoch 1789, p. 514-515

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ādams Lēvenhaupts
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
17091710
Pēctecis: