Naberežnije Čelni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Naberežnije Čelni
Набережные Челны
Яр Чаллы / Yar Çallı
Naberežnije Čelni
Karogs: Naberežnije Čelni
Karogs
Ģerbonis: Naberežnije Čelni
Ģerbonis
Map of Russia - Republic of Tatarstan (2008-03).svg
Naberežnije Čelni (Tatarstāna)
Naberežnije Čelni
Naberežnije Čelni
Naberežnije Čelni Tatarstānas kartē
Koordinātas: 55°41′00″N 52°19′00″E / 55.68333°N 52.31667°E / 55.68333; 52.31667Koordinātas: 55°41′00″N 52°19′00″E / 55.68333°N 52.31667°E / 55.68333; 52.31667
Republika Tatarstāna
Pirmās ziņas 1626
Pilsēta kopš 1930
Administrācija
 • Pilsētas galva Nails Magdejevs
Platība
 • Kopējā 171 km2
Augstums 100 m
Iedzīvotāji (2019)
 • kopā 533 907
Laika josla UTC+3
Mājaslapa nabchelny.ru
Naberežnije Čelni Vikikrātuvē

Naberežnije Čelni (krievu: Набережные Челны, tatāru: Яр Чаллы, Yar Çallı) ir pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā. Atrodas Tatarstānas ziemeļaustrumos, Kamas upes un Ņižņekamskas ūdenskrātuves kreisajā krastā. Pilsēta ir atsevišķs administratīvaais subjekts un vienlaikus arī Tukajevskas rajona centrs, kurā neietilpst. Pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā pilsēta Tatarstānā. Nozīmīgs rūpniecības centrs, autobūve (Kamas automobiļu rūpnīca — ražo kravas automašīnas Kamaz).

Pirmā krievu zemnieku apmetne šajā vietā izveidota 1626. gadā. Pilsēta veidojusies saplūstot vairākiem ciemiem, pilsētas tiesības kopš 1930. gada. Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums notika 1970. gados saistībā ar gigantiskās Kamaz kravas automašīnu rūpnīcas būvi. 20 gadu laikā pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga no 35 000 līdz pus miljonam. Pēc PSRS sabrukuma pilsētā iestājās stagnācija, saistībā ar rūpniecības apjomu kritumu, ko veicināja arī liels ugunsgrēks Kamaz rūpnīcā 1993. gadā.

No 1982. līdz 1988. gadam pilsētas nosaukums bija Brežņeva — 1982. gadā mirušā PSRS vadītāja Leonīda Brežņeva vārdā, kura vadības laikā pilsēta tika strauji attīstīta.

Pilsētas iedzīvotāju skaits, kas sasniedza pus miljonu 1980. gadu beigās, pēc neliela krituma atkal pieaug, 2019. gadā sasniedzot 533 907 (otrā lielākā pilsēta Tatarstānā). Pēc etniskā sastāva iedzīvotāji dalās divās līdzīgās grupās: tatāri — 47,4%, krievi — 44,9%. Citas nozīmīgākās etniskās kopienas: čuvaši, ukraiņi, baškīri.