Naberežnije Čelni

Naberežnije Čelni
Naberežnije Čelni;
	pilsēta
Набережные Челны; Яр Чаллы / Yar Çallı
; Karogs	; Ģerbonis
	Naberežnije ČelniNaberežnije Čelni Tatarstānas kartē
	Koordinātas: 55°41′00″N 52°19′00″E / 55.68333°N 52.31667°EKoordinātas: 55°41′00″N 52°19′00″E / 55.68333°N 52.31667°E
Republika	Tatarstāna
Pirmās ziņas	1626
Pilsēta kopš	1930
Administrācija
• Pilsētas galva	Nails Magdejevs
Platība
• Kopējā	171 km2
Augstums	100 m
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	533 839
• blīvums	3 122,3/km²
Laika josla	UTC+3
Mājaslapa	nabchelny.ru
	Naberežnije Čelni Vikikrātuvē

Naberežnije Čelni (krievu: Набережные Челны, tatāru: Яр Чаллы, Yar Çallı) ir pilsēta Tatarstānā Krievijas Federācijā. Atrodas Tatarstānas ziemeļaustrumos, Kamas upes un Ņižņekamskas ūdenskrātuves kreisajā krastā. Pilsēta ir atsevišķs administratīvais subjekts un vienlaikus arī Tukajevskas rajona centrs, kurā neietilpst. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir otrā lielākā pilsēta Tatarstānā.

Naberežnije Čelni ir nozīmīgs rūpniecības centrs. Šeit ir liels autobūves uzņēmums KAMAZ, kas ražo kravas automašīnas un speciālās mašīnas.

Vēsture

Pirmā krievu zemnieku apmetne šajā vietā izveidota 1626. gadā. Pilsēta veidojusies saplūstot vairākiem ciemiem, pilsētas tiesības kopš 1930. gada. Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums notika 1970. gados saistībā ar Kamaz kravas automašīnu rūpnīcas būvi. 20 gadu laikā pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga no 35 000 līdz pus miljonam. Pēc PSRS sabrukuma pilsētā saistībā ar rūpniecības apjomu kritumu iestājās stagnācija, ko veicināja arī liels ugunsgrēks Kamaz rūpnīcā 1993. gadā.

No 1982. līdz 1988. gadam pilsētas nosaukums bija Brežņeva — 1982. gadā mirušā PSRS vadītāja Leonīda Brežņeva vārdā, kura vadības laikā pilsēta tika strauji attīstīta.

Pilsētas iedzīvotāju skaits 2019. gadā sasniedza 533 907 (otrā lielākā pilsēta Tatarstānā). Pēc etniskā sastāva iedzīvotāji dalās divās līdzīgās grupās: tatāri — 47,4%, krievi — 44,9%. Citas nozīmīgākās etniskās kopienas: čuvaši, ukraiņi, baškīri.