Nacionālā portretu galerija (Londona)
| Nacionālā portretu galerija | |
|---|---|
| National Portrait Gallery | |
 Galvenā ieeja 2023. gada jūnijā | |
  Nacionālā portretu galerija  Nacionālā portretu galerija | |
| Dibināts | 1856. gadā |
| Atrašanās vieta |
 Svētā Mārtiņa laukums, Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste |
| Koordinātas | 51°50′0.94″N 0°1′28.1″W / 51.8335944°N 0.024472°WKoordinātas: 51°50′0.94″N 0°1′28.1″W / 51.8335944°N 0.024472°W |
| Tips | Mākslas muzejs |
| Kolekcija | 195 000 portreti |
| Apmeklētāji | 1 523 447[1] |
| Direktors | Viktorija Sidella |
| Mājaslapa |
www |
Nacionālā portretu galerija (NPG) ir mākslas galerija Londonā, kurā atrodas vēsturiski nozīmīgu un slavenu britu portretu kolekcija. Kad tā tika atvērta 1856. gadā, tā, iespējams, bija pirmā nacionālā publiskā galerija pasaulē, kas bija veltīta portretiem.[2]
Galerija 1896. gadā pārcēlās uz savu pašreizējo atrašanās vietu Svētā Mārtiņa laukumā, netālu no Trafalgaras laukuma, blakus Nacionālajai galerijai. Nacionālajai portretu galerijai ir arī reģionālās filiāles Beningbrough Hall Jorkšīrā un Montacute House Somersetā. Tā nav saistīta ar Skotijas Nacionālo portretu galeriju Edinburgā, ar kuru tās darbības joma pārklājas. Galerija ir nerezidentu publiska iestāde, ko sponsorē Lielbritānijas Kultūras, mediju un sporta departaments.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Muzeja pirmais ieguvums bija Šekspīra Šandosa portrets. Galerija apmeklētājiem durvis vēra 1859. gadā. Portreti ir izvietoti telpās, pamatojoties uz attēloto cilvēku dzīves ilgumu, sākot ar Tjudoru laikmetu. Papildinot kolekciju, prioritāte tika piešķirta portreta vēsturiskajai un kultūras nozīmei, nevis darba mākslinieciskajai vērtībai. Līdz ar to līdz 1969. gadam bija aizliegts iegādāties dzīvu britu portretus. Galerijā ir maz slavenu kontinentālo mākslinieku darbu; tie galvenokārt sastāv no Holbeina, Rubensa un van Deika britu monarhu un viņu svītas locekļu portretiem.
20. gadsimta beigās vairākas vecas aristokrātu muižas visā Anglijā tika pārveidotas par Nacionālās portretu galerijas filiālēm. Starp tām ir Montacute House Montekatā, Somersetā — rets Elizabetes laika dzīvojamās arhitektūras piemērs.
Galerijā atrodas liela teātra fotogrāfiju kolekcija, tostarp daudzi aktrišu Minnijas Terijas, Dorotijas Dīnas un Konijas Gilkristas attēli. 2009. gadā galerija draudēja ar tiesvedību pret Wikimedia Foundation par vairāku tūkstošu augstas kvalitātes publiskā domēna gleznu fotogrāfiju (lielākoties uzņemtu muzeja digitalizācijas programmas ietvaros un pieejamas muzeja oficiālajā tīmekļa vietnē) ievietošanu Vikikrātuvē. 2012. gadā galerija atļāva bez maksas, nekomerciāli izmantot 53 000 relatīvi zemas izšķirtspējas attēlus ar tās kolekcijas priekšmetiem.
Galerija
[labot | labot pirmkodu]
Valters Ralejs, Nikolasa Hiliarda miniatūra
Lēdija Digbija, Antonisa van Deika glezna
Džuzepe Bareti, Džošua Reinoldsa glezna
Šekspīra Čandosa portrets, Džona Teilora glezna
Inigo Džonss, 1636. gada portrets
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «LATEST VISITOR FIGURES». ALVA. Skatīts: 2026. gada 20. marts.
- ↑ «National Portrait Gallery: About». ARTINFO. 2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 4. decembris. Skatīts: 2008. gada 30. jūlijs.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nacionālā portretu galerija.- Oficiālā tīmekļa vietne
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- RIBA Stirling Prize 2024 shortlist: National Portrait Gallery
 | Šis ar mākslu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |