Naktsputni (glezna)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Naktsputni
Nighthawks by Edward Hopper 1942.jpg
Mākslinieks Edvards Hopers Labot šo Vikidatos[1]
Gads 1942
Medijs eļļas krāsa, audekls Labot šo Vikidatos[1]
Kustība Amerikāņu reālisms Labot šo Vikidatos[2]
Temats diner Labot šo Vikidatos
Izmēri 84.1 cm (33.1 in)[3] × 152.4 cm (60.0 in)[3]
Atrašanās vieta Čikāgas mākslas institūts, Čikāga, Amerikas Savienotās Valstis Labot šo Vikidatos
Inventāra nr. 1942.51 Labot šo Vikidatos[4]

Naktsputni (angļu: Nighthawks) ir Edvarda Hopera 1942. gadā radīta glezna. Tajā attēloti vēlā vakara stundā vakariņojoši cilvēki pilsētas centra kafejnīcā. Tā gleznota ar eļļas krāsu uz audekla.

To uzskata par Hopera pazīstamāko darbu[5] un tas ir viens no amerikāņu mākslas atpazīstamākajiem darbiem.[6][7] Pāris mēnešus pēc tā pabeigšanas, 1942. gada 13. maijā, to pārdeva Čikāgas mākslas institūtam par 3000 ASV dolāriem.[8]

Par gleznu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džozefīnas Hoperes piezīmes par gleznu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsi pēc viņu laulības 1924. gadā Edvards Hopers un viņa sieva Džozefīna izveidoja dienasgrāmatu, kurā ar zīmuli veica katras viņa gleznas skici, pievienojot precīzu aprakstu par konkrētām tehniskām detaļām. Džozefīna pēc tam vēl pievienoja piezīmes par gleznas tematiku.

Ierakstā par "Naktsputniem" minēts (Edvarda rokrakstā), ka gleznas nosaukums bijis nedaudz atšķirīgs — Night Hawks — un, ka tā pabeigta 1942. gada 21. janvārī.

Piezīmes Džozefīnas rokrakstā sniedz ievērojami vairāk detaļu, ieskaitot iespēju, ka gleznas nosaukums varētu būt saistīts ar atsaukšanos uz bārā redzamā vīrieša deguna formu, kas atgādina knābi un to, ka viena no "naktsputnu" izskats ticis pielāgots, lai vairāk atbilstu vārda pamatnozīmei.[9]

1942. gada janvārī Džozefīna apstiprina vēlamo nosaukumu vēstulē Edvarda māsai Marionai, "Eds tikko pabeidzis ļoti skaistu attēlu — kafejnīcas lete naktī ar 3 tēliem. "Naktsputni" tam būtu labs nosaukums. E. pozēja divu vīriešu tēliem spogulī un es sievietes tēlam. Viņš pie tā strādāja apmēram pusotru mēnesi."[10]

Īpašnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadzīme, kurā redzams, ka pēc komisijām māksliniekam pienācās 1971 ASV dolārs

Pēc darba pabeigšanas 1942. gad ziemas beigās Hopers to izvietoja Rehn's galerijā, kurā parasti pārdeva savas gleznas. Tā tur nostāvēja mēnesi. Svētā Patrika dienā Edvards un Džozefīna apmeklēja Anrī Ruso izstādes atklāšanu Ņujorkas Modernās mākslas muzejā, kuru organizēja Denjels Ketons Ričs, Čikāgas mākslas institūta direktors. Atklāšanā bija gan Ričs, gan Alfrēds Barrs, Modernās mākslas muzeja direktors. Barrs bija ieinteresēts Hopera gadu iepriekš radītajā gleznā Gas ("Degviela"), bet Džozefīna viņam ieteica apskatīt "Naktsputnus". Tomēr gleznu apskatīt devās Ričs, kurš drīz nokārtoja pirkumu Čikāgas muzejam.[11] Pārdošanas cena bija 3000 ASV dolāru. Glezna bez pārtraukumiem palikusi Čikāgas mākslas institūta kolekcijā.

Restorāna atrašanās vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ainu iespaidojis šobrīd nojaukts amerikāņu stila restorāns Grīničvilidžā, apkaimē Manhetenā, kurā dzīvoja Hopers. Hopers pats izteicies, ka gleznas ideja radusies no restorāna Griničas avēnijas krustojumā, piebilstot, ka ainu ievērojami vienkāršojis un padarījis restorānu lielāku."[12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 http://www.artic.edu/aic/collections/artwork/111628.
  2. http://archive.artic.edu/hopper/nighthawks/.
  3. 3,0 3,1 http://www.artic.edu/aic/collections/artwork/111628; Čikāgas mākslas institūts.
  4. https://www.artic.edu/artworks/111628; pārbaudes datums: 5 janvāris 2016.
  5. Ian Chilvers and Harold Osborne (Eds.), The Oxford Dictionary of Art Oxford University Press, 1997 (second edition), p. 273, ISBN 0-19-860084-4 "The central theme of his work is the loneliness of city life, generally expressed through one or two figures in a spare setting - his best-known work, Nighthawks, has an unusually large 'cast' with four."
  6. Hopper's Nighthawks, Smarthistory video, accessed April 29, 2013.
  7. Brooks, Katherine. «Happy Birthday, Edward Hopper!». The Huffington Post. TheHuffingtonPost.com, Inc., 2012-07-22. Skatīts: 2013-05-05.
  8. The sale was recorded by Josephine Hopper as follows, in volume II, p. 95 of her and Edward's journal of his art: "May 13, '42: Chicago Art Institute - 3,000 + return of Compartment C in exchange as part payment. 1,000 - 1/3 = 2,000." See Deborah Lyons, Edward Hopper: A Journal of His Work. New York: Whitney Museum of American Art, 1997, p. 63.
  9. See Deborah Lyons, Edward Hopper: A Journal of His Work. New York: Whitney Museum of American Art, 1997, p. 63
  10. Jo Hopper, letter to Marion Hopper, January 22, 1942. Quoted in Gail Levin, Edward Hopper: An Intimate Biography. New York: Rizzoli, 2007, p. 349.
  11. Gail Levin, Edward Hopper: An Intimate Biography. New York: Rizzoli, 2007, pp. 351-2, citing Jo Hopper's diary entry for March 17, 1942.
  12. Hopers, intervijā ar Ketrina Ku, The Artist's Voice: Talks with Seventeen Modern Artists. 1962. Reprinted, New York: Da Capo Press, 2000, 134. lpp.

Bibliogrāfija

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]