Pāriet uz saturu

Natālija Ābola

Vikipēdijas lapa
Natālija Ābola
Rīgas domes deputāte
Amatā
2022. gada 3. novembrī  2025. gada 27. jūnijā

Dzimšanas dati 1953. gada 15. februārī (73 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija[1]
Politiskā partija
Profesija žurnāliste, TV raidījumu vadītāja, politiķe
Augstskola Latvijas Universitāte

Natālija Ābola (dzimusi 1953. gada 15. februārī) ir Latvijas baltkrievu televīzijas raidījumu vadītāja, producente, televīzijas žurnāliste, uzņēmēja un politiķe. Viņa ir bijusi Rīgas domes deputāte, ievēlēta no partijas "Gods kalpot Rīgai!", pēc tam kļuvusi par partijas "Saskaņa" biedri.

Biogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

N. Ābola dzimusi strādnieku ģimenē. Tēvs Roberts Ābols (1916—1986) bija latvietis, kurš Otrā pasaules kara laikā cīnījās Sarkanās armijas rindās un saņēma vairākus apbalvojumus. Māte Zinaīda Ābola (dzimusi Kišiņova; 1926—2010) bija no Baltkrievijas. Abi vecāki strādāja Rīgas tabakas fabrikā, kur arī iepazinās. Natālijai ir vecākā māsa Nellija, dzimusi 1949. gadā.[2]

Mācījusies Rīgas 37. vidusskolā Čiekurkalnā, bet 6. klasē pārgāja uz Rīgas 36. vidusskolu, kuru absolvēja 1970. gadā. Pēc tam viņa iestājās Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā, kuru pabeidza 1981. gadā, iegūstot vēsturnieces un sociālo zinību pasniedzējas diplomu. No 1981. līdz 1984. gadam viņa studēja aspirantūrā.[3]`

Viņas ceļš televīzijā sākās Latvijas Televīzijas (LTV) Aģitācijas un propagandas redakcijā. No 1990. līdz 1994. gadam viņa bija krievu ziņu vadītāja LTV. 1995. gadā kopā ar partneri Igoru Maškancevu viņa izveidoja SIA "ALTER A" (vēlāk "TV ALTER A"), producējot vairākas televīzijas programmas.

Viens no ievērojamākajiem projektiem bija "Šoka šovs" (1994—2003), kuru viņa no 2001. gada vadīja kopā ar meitu Annu. Šis raidījums izraisīja plašas diskusijas un kļuva par vienu no atmiņā paliekošākajiem Latvijas televīzijas raidījumiem krievu valodā.

1998. gadā Natālija absolvēja Vladimira Poznera Televīzijas Meistarības skolu un tajā pašā gadā vadīja pirmo teletiltu starp Rīgu un Maskavu kopā ar Vladimiru Pozneru. 1999. gadā viņa izveidoja savu Televīzijas Žurnālistikas skolu, kuru 16 gadu laikā absolvēja aptuveni 300 studenti.

Politiskā darbība

[labot | labot pirmkodu]

2018. gadā N. Ābola kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) un "Gods kalpot mūsu Latvijai" (GKL) apvienotā saraksta (Apvienība SKG).[4] 2019. gadā N. Ābola pievienojās partijai "Gods kalpot Rīgai" (GKR). Kandidēja 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās, taču sākotnēji netika ievēlēta. Pēc partijas biedra Oļega Burova ievēlēšanas Saeimā 2022. gada oktobrī viņa kļuva par Rīgas domes deputāti. Ieņēma Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieces amatu un bija Pilsētas attīstības komitejas locekle.[5]

2020. gada decembrī N. Ābola izraisīja plašu rezonansi ar savu izteikumu, kurā latviešus nodēvēja par "agresīvu nacionālo minoritāti". Šis paziņojums izraisīja sabiedrības sašutumu un pēc pretrunīgi vērtētajiem izteikumiem, N. Ābola tika izsaukta uz pārrunām Valsts drošības dienestā. Šī situācija radīja plašas diskusijas sabiedrībā par vārda brīvības robežām un politiķu atbildību par saviem izteikumiem.[6] Vēlāk Ābola paziņoja, ka viņas izteikumi esot "sagrozīti".[7]

2025. gada martā Ābola izstājās no GKR un pievienojās partijas "Saskaņa" frakcijai, pamatojot to šādi: "mana pārliecība paliek nemainīga — esmu pret kultūras barbarismu un vēstures pieminekļu iznīcināšanu, kā arī par mūsu galvaspilsētas daudznacionālā rakstura respektēšanu".[8]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]