Natālija Vorobjova

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Natālija Vorobjova Wrestling pictogram.svg
Наталья Воробьёва
Personas dati
Dzimusi 1991. gada 27. maijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Tuluna, Irkutskas apgabals, KPFSR, PSRS
Tautība krieviete
Augums 174 cm
Svars 72 kg
Izglītība
Universitāte Sanktpēterburgas Valsts aerokosmisko aparātu būves universitāte.[1]
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Krievija Krievija
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Brīvā cīņa
Treneris D. Gerčeglo
Bijušie treneri K. Džigančins
Kluba informācija
Klubs Dinamo Sanktpēterburga
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 2 (2012, 2016)
Medaļas 2 (1 zelta, 1 sudraba)
 
Medaļas
Olympic rings with transparent rims.svg Olimpiskās spēles
Zelts Londona 2012 līdz 72 kg
Sudrabs Riodežaneiro 2016 līdz 69 kg
Pasaules čempionāti
Sudrabs Budapešta 2013 līdz 72 kg
Bronza Taškenta 2014 līdz 69 kg
Zelts Lasvegasa 2015 līdz 69 kg
Zelts Nursultana 2019 līdz 72 kg
Eiropas čempionāts
Bronza Belgrada 2012 līdz 72 kg
Zelts Budapešta 2013 līdz 72 kg
Zelts Vantā 2014 līdz 69 kg
Eiropas Sporta spēles
Bronza Baku 2015 līdz 69 kg

Natālija Vorobjova (krievu: Наталья Витальевна Воробьёва ; dzimusi 1991. gada 27. maijā) ir krievu brīvā stila cīkstone, olimpiskā (2012), pasaules (2015, 2019), Eiropas (2013, 2014) un Krievijas (2012, 2016, 2019) čempione, Krievijas Nopelniem bagātā sporta meistare (2012).[2][3]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Natālija Vorobjova ar sporta sāka nodarboties nejaušības dēļ — kādu dienu viņa kopā ar draudzenēm ieradās apskatīt medaļas un kausus skolas zālē, kas atradās netālu no viņas mājas. Tur viņu ieraudzīja treneris Džigančins un piedāvāja piedalīties cīņas sporta nodarbībās. Kamila Džigančina vadībā Natālija Vorobjova divas reizes ieguva otro vietu starpreģionu turnīrā Tulunā un uzvarēja Irkutskas reģiona individuālajā čempionātā zēnu vidū. Kad viņa pirmo reizi piedalījās Krievijas meiteņu čempionātā, viņa spēja nolikt uz lāpstiņām Krievijas čempioni. Kārtējās meistarsacīkstēs Čeboksaros Natālija Vorobjova ieņēma 3. vietu, pēc tam aizbrauca uz Krasnodaru, kur kļuva par valsts čempioni. [4] Pēc piecu gadu treniņiem viņa pārcēlās no Tulunas, kur tālākā izaugsme sportā bija ierobežota, uz Sanktpēterburgu.

2012. gadā viņa piedalījās olimpiskajās spēlēs Londonā un kļuva par čempioni. Savas cīņas ceturtdaļfinālā, pusfinālā un finālā beidza priekšlaicīgi. Pusfinālā pret 2008. gada čempioni Vanu Dzjao viņai bija nepieciešamas tikai 17 sekundes, lai gūtu tīru lāpstiņu uzvaru. Finālā viņā pārspēja otru iepriekšējās olimpiādes finālisti, pieckārtējo pasaules čempioni bulgārieti Stanku Zlatevu. Natālijas izcīnītā medaļa bija pirmā zelta medaļa Krievijai sieviešu brīvajā cīņā.[5] Pēc panākumiem olimpiādē viņai tika piešķirts Krievijas Nopelniem bagātās sporta meistares nosaukums un viņa tika apbalvota ar "Draudzības ordeni". Pēc olimpisko spēļu uzvaras Natālija uzdāvināja savam pirmajam trenerim džipu.[4]

2013. gadā Sanktpēterburgā atklāja Natālija Vorobjovai veltītu pieminekli.[5]

2016. gadā, savā otrajā olimpiādē, Natālija zaudēja finālcīņu japānietei Sarai Dosjo un ieguva sudraba medaļu.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Draudzības ordenis.[6]
  • Ordeņa "Par nopelniem Tēvzemes priekšā" pirmās pakāpes medaļa.[7].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]