Natālija Zabolotnaja

Vikipēdijas lapa
Natālija Zabolotnaja
Наталья Заболотная
Natālija Zabolotnaja 2012. gadā
Personas dati
Dzimusi 1985. gada 15. augustā (38 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Saļska, Rostovas apgabals, KPFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība krieviete
Augums 168 cm
Svars 75 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Krievija Krievija
Sporta veids Svarcelšana
Kluba informācija
Klubs CSKA
 
Medaļas
Olimpiskās spēles
Sudrabs Atēnas 2004 līdz 75 kg
Diskvalificēts Londona 2012 līdz 75 kg
Pasaules čempionāti
Sudrabs Doha 2005 līdz 75 kg
Sudrabs Čhīanmai 2007 līdz 75 kg
Sudrabs Antalja 2010 līdz 75 kg
Eiropas čempionāti
Zelts Lutrake 2003 līdz 75 kg
Zelts Vladislavovo 2006 līdz 75 kg
Zelts Lignano Sabbiadoro 2008 līdz 75 kg
Zelts Bukareste 2009 līdz 75 kg
Zelts Minska 2010 līdz 75 kg
Sudrabs Kazaņa 2011 līdz 75 kg

Natālija Zabolotnaja (krievu: Наталья Александровна Заболотная; dzimusi 1985. gada 15. augustā) ir bijusī krievu svarcēlāja. 2004. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēja, vairāku pasaules čempionātu sudraba medaļniece, vairākkārtēja Eiropas čempione svara kategorijā līdz 75 kg.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskās sacensībās savu pirmo medaļu Natālija Zabolotnaja izcīnīja 2003. gadā, uzvarot Eiropas čempionātā Grieķijas pilsētā Lutrakē. 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās Zabolotnaja sacentās svara kategorijā līdz 75 kg un ieguva sudraba medaļu, divcīņas summā paceļot 272,5 kg. Rezultāts bija pasaules rekords, taču to pašu summu atkārtoja arī Pavina Tongsuka, kura kļuva par olimpisko čempioni, jo bija vieglāka. Zabolotnaja 2010. gada Eiropas čempionātā izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 75 kg.

2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sieviešu svarcelšanā 75 kg svara kategorijā Zabolotnaja divu disciplīnu summā uzrādīja rezultātu 291 kg. Šis rezultāts bija olimpiskais rekords, kuru sacensību turpinājumā atkārtoja arī Svetlana Podobedova. Viņa bija vieglāka un kļuva par olimpisko čempioni, Zabolotnaja tika apbalvota ar sudraba medaļu. 2016. gadā, atkārtoti pārbaudot 2012. gadā noņemtās dopinga analīzes, gan Zabolotnajas, gan Podobedovas analīzēs tika atrasta dopinga pēdas. Abas sportistes tika diskvalificētas, to iegūtās medaļas atņemtas un olimpiskajās spēlēs sasniegtie rezultāti anulēti.[1]

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Svars Spiešana (kg) Grūšana (kg) Summa Vieta
1 2 3 Vieta 1 2 3 Vieta
Olimpiskās spēles
2004 Valsts karogs: Grieķija Atēnas 75 kg 120 125 127.5 1 142.5 147.5 152.5 2 272.5 2
2012 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona 75 kg 125 128 131 1 147 155 160 2 291 DSQ[2]
Pasaules čempionāti
2005 Valsts karogs: Katara Doha 75 kg 123 127 130 1 148 153 155 3 285 2
2007 Valsts karogs: Taizeme Čhīanmai 75 kg 124 127 131 1 150 155 155 3 281 2
2010 Valsts karogs: Turcija Antalja 75 kg 128 133 133 2 153 160 163 3 293 2
Eiropas čempionāti
2003 Valsts karogs: Grieķija Lutrake 75 kg 102.5 107.5 107.5 3 127.5 132.5 135 3 240 1
2006 Valsts karogs: Polija Vladislavovo 75 kg 122 127 131 1 145 151 160 1 278 1
2008 Valsts karogs: Itālija Linjāno Sabjadoro 75 kg 118 123 127 1 135 140 141 2 264 1
2009 Valsts karogs: Rumānija Bukareste 75 kg 112 118 120 1 140 145 -- 1 265 1
2010 Valsts karogs: Baltkrievija Minska 75 kg 122 127 129 1 150 156 -- 1 285 1
2011 Valsts karogs: Krievija Kazaņa 75 kg 128 133 -- 1 153 158 158 2 286 2
Pasaules junioru čempionāti
2002 Valsts karogs: Čehija Havīržova 69 kg 95 100 102.5 5 110 115 120 5 215 5
IWF GRAND PRIX
2011 Valsts karogs: Krievija Belgoroda 75 kg 125 135 136 1 150 150 161 1 296 1

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ordeņa "Par nopelniem tēvijas labā" II pakāpes medaļa (Krievija, 2006)
  • Ordeņa "Par nopelniem tēvijas labā" I pakāpes medaļa (Krievija, 2012).[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «ЗАБОЛОТНАЯ Наталья Александровна» (krievu). infosport.ru. Skatīts: 2020-03-29.
  2. Informācija SOK mājaslapā
  3. «Указ Президента Российской Федерации от 13 августа 2012 года № 1165 «О награждении государственными наградами Российской Федерации»». Официальный интернет-портал правовой информации. 15 августа 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-05-25. Skatīts: 2012-08-15.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]