Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola
| Rīgas Nаtālijаs Draudziņas vidusskola | |
|---|---|
| Atrašanās vieta | |
  Rīgas Nаtālijаs Draudziņas vidusskola | |
| Bruņinieku ielā 24a, Rīga, Latvija | |
| Koordinātas | 56°57′24″N 24°07′47″E / 56.95667°N 24.12972°EKoordinātas: 56°57′24″N 24°07′47″E / 56.95667°N 24.12972°E |
| Informācija | |
| Skolas tips | Rīgas pašvaldības finansējums, valsts vidusskola |
| Atvērta | 1895 |
| Direktors | Sarmīte Arbidāne |
| Pedagoģisko darbinieku skaits | 80 |
| Klases | 1.—12. klase |
| Skolēnu skaits | 924 (2025) |
| Valodas | latviešu |
| Tīmekļa vietne |
ndv |
Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola (saīsināti RNDV) ir skolas dibinātājas Natālijas Draudziņas vārdā nosaukta Rīgas vidusskola, kas atrodas Bruņinieku ielā 24a. Skola īsteno dažādas vispārizglītojošā virziena izglītības programmas gan pamatskolā, gan vidusskolā.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Par skolas pirmsākumu uzskata 1895. gadu, kad Natālija Draudziņa Rīgā nodibināja privātu četrklasīgu otrās šķiras meiteņu skolu, kas atradās trīsistabu dzīvoklī Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielas stūrī, mācības tajā uzsāka 69 meitenes.
Pēc jaunas ēkas uzcelšanas 1910. gadā Ģertrūdes ielā 32 pēc arhitekta Eižena Laubes projekta par Natālijas Draudziņas personīgajiem līdzekļiem, tā tika pārdēvēta par Natālijas Draudziņas ģimnāziju. Pirmā pasaules kara laikā skolu 1915. gadā bija jāevakuē uz Krieviju, taču N. Draudziņa nokārtoja skolas pārcelšanu uz Tērbatu (tagad Tartu). 1918. gada aprīlī Natālija Draudziņa kopā ar savu mācību iestādi atgriezās Latvijā, 1919. gada sākumā skolu nacionalizēja Stučkas valdība.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā skolu nacionalizēja un 1941. gadā Draudziņu atbrīvoja no skolas direktores amata, tomēr saglabāja "goda direktrises" titulu un dzīvokli skolas ēkā. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskolu.
1974/75.gadā 7.vidusskolu pārvietoja uz Bruņinieku ielu 24a. Natālijas Draudziņas vārdu tā atguva pateicoties skolas absolventu salidojuma dalībnieku vēstulei akadēmiķim Stradiņam.
Bruņinieku ielā 24a 1982. gadā uzbūvēja skolas sporta kompleksu ar diviem peldbaseiniem. 1991. gadā skola atguva ģimnāzijas vārdu.
Latvijas skolu reformas gaitā 2011. gadā Natālijas Draudziņas ģimnāziju apvienoja ar Rīgas 99. vidusskolu un nosauca par Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolu. 2013. gadā tai pievienoja Rīgas Centra sākumskolu Tērbatas ielā 69.[1]
Darbības rezultāti
[labot | labot pirmkodu]2024. gadā publicētajā Latvijas skolu reitingā pēc skolēnu iegūtajiem rezultātiem vidusskolas centralizētajos eksāmenos Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola pilsētu vidusskolu grupā ieņēma 40. vietu.[2]
Incidenti
[labot | labot pirmkodu]2020. gada oktobrī, pēc skolotāju dienas ekskursijas, skolā notika masveidīga inficēšanās (104 inficētie līdz 16. oktobrim) ar koronavīrusu, kļūstot tobrīd par Latvijas epidēmijas 2. viļņa vienu no lielākajiem slimības perēkļiem.[3][4]
2025. gada 10. oktobrī lsm.lv publicēja sarunas ar skolēnu un skolotāju pārstāvjiem, kuri bija neapmierināti ar, viņuprāt, haotisko un netaisnīgo skolas vadības stilu. Skolas direktors Māris Zāģeris sākotnēji no intervijas atteicās, bet vēlāk noliedza apsūdzības.[5] 18. oktobrī TVNET publicēja rakstu sakarā ar šo situāciju, kurā atklājās fakts, ka direktors esot publiski sekojis kontam "Putin_fanclub_". Šis pavērsiens rosināja Rīgas Domes izglītības kultūras un sporta departamentu vērsties Izglītības valsts kvalitātes dienestā ar lūgumu veikt ātrāku skolas direktora izvērtēšanu. 27. oktobrī direktors Māris Zāģeris platformā "e-klase" paziņoja, ka atkāpsies no amata un pēdējā darba diena būs 2025. gada 31. oktobris. Par direktora pienākumu izpildītāju nozīmēja Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas direktori Inetu Rudzīti.
Skolas ēkas
[labot | labot pirmkodu]Skolas ēku bloks Bruņinieku ielā 24a sastāv no vairākām ēkām. Senākā no tām celta 1910. gadā pēc Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta un ir iekļauta arhitektūras pieminekļu sarakstā. Fasāžu arhitektoniskajā apdarē izmantoti gotiski motīvi. Abi pārējie korpusi būvēti 1970. un 1980. gadā.[6] Ēkas paplašinājuma (arhitekts Edgars Šēnbergs) primitīvās fasādes novirzi no apbūves līnijas gar Krišjāņa Barona ielu diktējušas administratīvi birokrātiskas prasības celtniecībā izmantot vienīgi saliekamās taisnstūra būvdetaļas. Veiksmīgāks ir apjomu kompozīcijā uzirdinātais paplašinājuma spārns gar Tērbatas ielu.[7]
Skolu ēku komplekss ir sadalīts korpusos: 1910. gadā celtā ēka ir B korpuss, 1970. gadā celtā ēka gar Kr. Barona ielu — A, bet 1980. gadā celtā ēka gar Tērbatas ielu — C korpuss; savukārt Sporta kompleksa ēka — D korpuss.
2016. gadā Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā sāka ēku otrās kārtas atjaunošanas darbus, kuri tika tikai daļēji pabeigti.
2025. gadā Rīgas pašvaldība nolēma piešķirt 250 000 eiro skolas pagalma daļas pielāgošanai āra aktivitātēm.[8][9]
Skolas direktori
[labot | labot pirmkodu]- Natālija Draudziņa, 1895-1940
- Vasilijs Balodis, 1941-1944
- Andrejs Stūrsteps, 1944-1948
- Eleonora Puķudruva, 1948-1956
- Erna Eglova, 1956-1957
- Kārlis Priedītis, 1957-1966
- Maija Kalnarāja, 1966-1973
- Antons Rudzis, 1973-1979
- Gunvaldis Gudermanis, 1979-1981
- Irēna Bitlere, 1981-1990
- Māris Sika, 1990-2011
- Pēteris Ševčenko, 2011-2024
- Māris Zāģeris, 2024-2025
- p.i Ineta Rudzīte, 2025-2026
- p.i Kitija Umbraško, 2026-2026
- Sarmīte Arbidāne, 2026-pašlaik
Skolā mācījušies
[labot | labot pirmkodu]- Laura Anteina, valsts darbiniece
- Ivars Auziņš, aktieris un uzņēmējs
- Ērika Bērziņa, dzejniece, literatūrkritiķe
- Aleksandrs Cauņa, futbolists
- Lelde Ceriņa, TV raidījumu un pasākumu vadītāja
- Lelde Dreimane, aktrise un modele
- Jānis Dombrava, politiķis, Saeimas deputāts
- Andris Freidenfelds, dziedātājs, radio raidījumu un pasākumu vadītājs
- Nora Ikstena, rakstniece un kultūras darbiniece
- Kristaps Janičenoks, basketbolists
- Lāsma Jēkabsone, basketboliste
- Emīls Kivlenieks, aktieris un dziedātājs
- Viesturs Kleinbergs, Rīgas domes priekšsēdētājs
- Jānis Kļaviņš, motosportists, TV un radio raidījumu veidotājs un dabas pētnieks
- Zinaīda Lazda, rakstniece
- Marta Levinska, volejboliste
- Liāna Langa, dzejniece un publiciste
- Linda Liepiņa, politiķe, Saeimas deputāte
- Miks Lipsbergs, hokejists
- Mirdza Martinsone, aktrise
- Inguna Minusa, pludmales volejboliste
- Valters Osis, mūziķis
- Reinis Ošenieks, sporta žurnālists
- Ieva Puķe, aktrise
- Ansis Pūpols, politiķis un kino producents
- Edvards Ratnieks, politiķis un Latvijas Studentu apvienības prezidents (2010—2013)
- Linda Samsonova, Latvijas Radio raidījumu un pasākumu vadītāja
- Ilze Skudra, TV laika ziņu moderatore
- Velta Skurstene, aktrise
- Roberts Štelmahers, basketbolists, basketbola treneris
- Līga Šurkusa, basketboliste
- Aidis Tomsons, Latvijas Radio žurnālists
- Inese Vaikule, radio un TV žurnāliste
- Guntis Valneris, pasaules un Eiropas čempions dambretē
- Emīlija Viesture, aktrise
- Artūrs Vītiņš, basketbolists.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas mājas lapa
- ↑ Draudzīgā Aicinājuma fonda Skolu reitings
- ↑ Jauns.lv. Skolotāja no Natālijas Draudziņas vidusskolas, kura arī brauca ekskursijā: "Es visu vārdā lūdzu piedošanu"
- ↑ Sarmīte Gaidule. «Covid-19 Natālijas Draudziņas vidusskolā: līdz šim atklāti 104 gadījumi». delfi.lv (latviešu), 2020-10-16. Skatīts: 2020-10-16.
- ↑ Natālijas Draudziņas vidusskolā vadības dēļ aiziet daudz skolotāju, atbildīgais departaments nogaida lsm.lv 2025. gada 10. oktobrī
- ↑ Natālijas Draudziņas ģimnāziju plāno atjaunot par četriem miljoniem latu Diena 2010. gada 25. oktobrī
- ↑ Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola
- ↑ «Priecīga ziņa – mūsu skolas pagalma projekts virzīts uz Rīgas līdzdalības budžeta balsošanu! – Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolai jau 130 gadi». ndv.lv. Skatīts: 2025-12-08.
- ↑ «Balsojums noslēdzies. Īstenos 11 projektus dažādās Rīgas apkaimēs». Latvijā (latviešu). 2025-12-08. Skatīts: 2025-12-08.
 | Šis ar izglītību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |