Nauka (SKS)

Vikipēdijas lapa
Nauka
Наука
Nauka ar moduli Pričal
Nauka ar moduli Pričal
KA veidsOrbitālās stacijas modulis
Organizācija:Karogs: Krievija Krievija
Starts21.07.2021. 14:58:25 UTC
Starta vietaBaikonura, Karogs: Padomju Savienība PSRS 81 / 24
NesējraķeteProton-M
NSSDC ID2021-066A
SCN49044
Masa20 357 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsLEO

Nauka (krievu: Наука) jeb MLM-U (МЛМ-У) ir Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) Krievijas segmenta modulis. Tas ir pielāgots zinātnisko pētījumu un eksperimentu veikšanai. To orbītā palaida 2021. gada 21. jūlijā, un 29. jūlijā tas saslēdzās ar staciju.

Moduli izgatavoja Hruničeva centrā uz Zarja rezerves moduļa pamata. Tā iekšējais tilpums ir 70 m³, masa orbītā — 20 357 kg.

Nauka ir divi SSVP-M tipa saslēgšanās mezgli. Ar aktīvo mezglu tas ir pieslēgts pie Zvezda moduļa apakšējās pieslēgvietas. Otrā moduļa galā ir pasīvais saslēgšanās mezgls, pie kura ir pievienots modulis Pričal.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nauka modulis tika palaists 2021. gada 21. jūlijā 14:58:25 UTC ar nesējraķeti Proton-M. Pēc ieiešanas orbītā radās vairākas problēmas, piemēram, telemetrijas pazušana, kļūme ar dzinējsistēmu. Sākotnējais orbitālais manevrs tika atlikts par 24 stundām. 22. un 23. jūlijā tika veikti četri manevri. 24. jūlijā atkal bija problēmas ar dzinējsistēmu. 27. un 28. jūlijā tika veikti divi korekcijas manevri. 29. jūlijā notika tuvošanās stacijai. Radās problēmas ar tuvošanās sistēmu, bet tās izdevās atrisināt, un 13:29 UTC Nauka saslēdzās pie Zvezda moduļa apakšējā porta.

Dažas stundas pēc saslēgšanās negaidīti ieslēdzās Nauka dzinēji, izraisot SKS griešanos ar ātrumu 0,56 grādi sekundē. Lai kompensētu orientācijas zaudēšanu, tika iedarbināti moduļa Zvezda dzinēji, un vēlā arī kravas kuģa Progress MS-17 dzinēji. Nauka dzinējus neizdevās atslēgt, tie darbojās aptuveni 45 minūtes, līdz izbeidzās degviela modulī. Pēc tam izdevās stabilizēt staciju. SKS bija veikusi pusotru apgriezienu. 4. augustā Roskosmos pilotējamo programmu izpilddirektors Sergejs Krikaļovs pavēstīja, ka ārkārtas situāciju izraisīja Nauka vadības sistēma, kas kļūmes dēļ izpildīja algoritmu, kas ieslēdz dzinējus, kad modulis ir brīvā lidojumā un attālinās no stacijas.[1] 30. augustā RKK Energija ģenerālkonstruktors, SKS Krievijas segmenta lidojuma vadītājs Vladimirs Solovjovs izstāstīja, ka dažas stundas pēc Nauka savilkšanas saslēgšanās mezglā moduļa vadības sistēmā tika izpildīta komanda "atvirzīšanās", jo nebija bijusi pazīme "sakabe".[2]

2023. gada 9. oktobrī Roskosmos paziņoja, ka Nauka modulī no ārējā (rezerves) dzesēšanas radiatora kontūra notikusi siltumnesēja noplūde. Pamata siltuma regulēšanas kontūrs darbojās normāli.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]