Nauris Puntulis
Nauris Puntulis | |
---|---|
Nauris Puntulis 2019. gadā | |
14. Saeimas deputāts | |
Amatā 2022. gada 1. novembris — 2022. gada 14. decembris | |
Prezidents | Egils Levits |
Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
Amata sākums 2023. gada 20. septembris | |
Prezidents | Edgars Rinkēvičs |
Premjerministrs | Evika Siliņa |
Latvijas Republikas kultūras ministrs | |
Amatā 2019. gada 8. jūlijs — 2023. gada 15. septembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
Priekštecis | Dace Melbārde |
Pēctecis | Agnese Logina |
Rīgas domes deputāts | |
Amatā 2013. gada 3. jūnijs — 2019. gada 8. jūlijs | |
| |
Dzimšanas dati |
1961. gada 17. jūlijā Tiņģere, Talsu rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Rīga, Latvija |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | Nacionālā apvienība |
Dzīvesbiedrs(-e) | Sandra Puntule |
Profesija | dziedātājs, politiķis |
Augstskola | Latvijas Valsts konservatorija |
Paraksts | |
Mūzikas karjera | |
Galvenā informācija | |
Žanri | opermūzika, rokmūzika, popmūzika |
Instrumenti | balss |
Darbības gadi | 1979—pašlaik |
Darbība ar | Zvaigznīte, Pērkons, Marana, Trīs tenori |
Nauris Puntulis (dzimis 1961. gada 17. jūlijā Talsu novada Tiņģerē) ir latviešu mūziķis un politiķis. Bijis Latvijas Nacionālās operas un baleta solists (tenors), pazīstams arī kā bijušais grupas "Pērkons" vokālists. Darbojas politikā, pārstāv Nacionālo apvienību (NA). No 2019. gada jūlija līdz 2023. gada 15. septembrim bija kultūras ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā. Ievēlēts 14. Saeimā. 2013.—2019. gadā bija Rīgas domes deputāts.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1979. gadā beidzis Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumu (tagad Latvijas Kultūras koledža) kā kultūras darba speciālists, pēc tam mācījās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā. 1994. gadā Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis maģistra grādu.[2] Tur viņš studēja Ludmilas Braunas vokālajā klasē.[3]
1980. gadā apprecējās ar skaistuma un veselības žurnālisti Sandru Puntuli.[3]
Mūziķa darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dziedātāja gaitas N. Puntulis sāka duetā ar Olgu Rajecku kolhoza "Lāčplēsis" ansamblī. Vēlāk dziedāja karavīru ansamblī "Zvaigznīte" un mācījās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā. Grupā "Pērkons" N. Puntulis nonāca 1982. gadā no Siguldas kultūras nama orķestra. Grupā viņš pārsvarā izpildīja romantiskas un liriskas balādes. 1989. gadā dziedātāja izpildītā dziesma "Mēs pārtiekam viens no otra" uzvarēja "Mikrofona" aptaujā.[3]
Tā kā N. Puntulis plānoja veidot dziedātāja karjeru, viņš iestājās konservatorijā. Tur viņš iesaistījās Valta Pūces 1986. gadā dibinātā kameransambļa "Marana" pirmajās programmās. Pēc akadēmijas absolvēšanas dziedātājs uzreiz kļuva par Latvijas nacionālās operas solistu, turpinot koncertdarbību arī grupas "Pērkons" sastāvā. Tā kā 1990. gadu sākumā "Pērkons" samazināja aktīvo koncertdarbību, N. Puntulis varēja koncentrēties operdziedātāja karjerai. 1996. gadā kopā ar Miervaldi Jenču un Guntaru Ruņģi viņš izveidoja apvienību "Trīs tenori". Piedalījies ne tikai operas, bet arī operešu uzvedumos.[3]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2010. un 2014. gadā N. Puntulis nesekmīgi kandidēja no Nacionālās apvienības saraksta attiecīgi 11. Saeimas vēlēšanās un 12. Saeimas vēlēšanās.[2] No Nacionālās apvienības saraksta kandidēja arī 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās un tika ievēlēts Rīgas domē.[1] 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās tika atkārtoti ievēlēts Rīgas domē,[4] kur kļuva par frakcijas priekšsēdētāju.
2019. gada jūnijā tika paziņots, ka Nacionālā apvienība virzīs N. Puntuli kā kultūras ministra kandidātu Krišjāņa Kariņa valdībā, aizstājot Daci Melbārdi, kuru ievēlēja Eiropas Parlamentā.[5] 8. jūlijā apstiprināts ministra amatā.
2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā. Kultūras ministra amatu saglabāja arī jaunajā K. Kariņa vadītajā valdībā. Līdz ar valdības krišanu 2023. gada rudenī un NA palikšanu opozicijā atgriezās Saeimas deputātu rindās.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Rīga. Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”». pv2013.cvk.lv. Skatīts: 2018-08-29.
- ↑ 2,0 2,1 «Nauris Puntulis. 2014. gada 4. oktobra 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti». sv2014.cvk.lv. Skatīts: 2018-08-29.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Grupas Pērkons "gaišajam zēnam" Naurim Puntulim jubileja!». lr2.lsm.lv. 2016-07-11. Skatīts: 2018-09-03.
- ↑ «Rīga. Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”». pv2017.cvk.lv. Skatīts: 2018-08-29.
- ↑ NA kultūras ministra amatam virzīs Nauri Puntuli LSM
- ↑ «Saeima atjauno mandātus astoņiem deputātiem». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-22.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Dace Melbārde |
Latvijas kultūras ministrs 2019. gada 8. jūlijs — 2023. gada 15. septembris |
Pēctecis: Agnese Logina |
|
|
|