Nautrēnu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca
Nautrenu baznica.JPG
Nautrēnu katoļu baznīca
Nautrēnu baznīca (Latvija)
Nautrēnu baznīca
Nautrēnu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Nautrēnu pagasts, Rogovka
Koordinātas 56°42′27″N 27°24′56″E / 56.70750°N 27.41556°E / 56.70750; 27.41556Koordinātas: 56°42′27″N 27°24′56″E / 56.70750°N 27.41556°E / 56.70750; 27.41556
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1914
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Juris Kravalis
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils baroks
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1902
Celtniecības beigas 1914
Specifikācija
Garums 23,96 m
Platums 21,93 m
Būvmateriāli sarkani ķieģeļi
No vecās koka baznīcas ir palicis vienīgi zvans vārdā Ontons (Antons) baznīcas tornī, kas pieder draudzei jau kopš 1877. gada. Neskatoties uz latgaliešu drukas aizliegumu (1864 - 1904), uzraksts uz zvana ir latīņu burtiem, latgaliešu dialektā. Kad 2. Pasaules kara laikā visi baznīcu zvani bija jānodot pārkausēšanai, tas tika paslēpts ezerā.[1]

Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[2] Tā atrodas Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta centrā Rogovkā un ir ciemata ievērojamākā celtne. Dievnams ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nautrānu pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1791. gadā Žogotu kapsētā, kas atradās netālu no Zaļmuižas, tāpēc to sauca par Zaļmuižas draudzi. To uzcēla jezuīti. 1792. gadā to sauca jau par Nautrēnu draudzi. Prāvesta Budreviča darbības laikā 1799. gadā dievnamu ar Zaļmuižas muižtura Paulina Nikolaja Rozenšilda rīkojumu pārcēla uz Rogovku, kas atradās vairāk draudzes centrā. Jau tajā laikā baznīca tika veltīta Jaunavas Marijas bezvainīgi ieņemtās godam. Sākotnēji draudzi apkalpoja Rēzeknes misiju mājas jezīti, bet līdz ar klosteru slēgšanu Krievijas impērijā, to sāka apkalpot laicīgie priesteri. Šajā dievnamā 1801. gadā savu kanonisko vizitāciju veica Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis[P 1] Dievnamu nojauca 1915. gadā.[3]

Pašreizējo mūra baznīcu saka celt 1902. gadā prāvesta A. Kantinieka kalpošanas laikā, kad dievnamu uzcēla līdz logiem. Darbu turpināja prāvesta Daniela Jasinska darbības laikā, uzbūvējot baznīcas sienas, griestu velves, uzliekot jumtu. Nākamā prāvesta Ksavera Martinenasa laikā tika pabeigti celtniecības darbi — uzcelti torņi, veikti iekšdarbi, salikti logi un durvis. Mogiļevas arhibīskaps Vincents Kļučinskis 1914. gada 8. jūnijā baznīcu konsekrēja Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas godam.[4] Baznīcas dārzā redzams krucifikss, kas uzstādīts vecās baznīcas altāra vietā. Dievnama dārzā atrodas arī zvanu tornis, kas saglabājies no vecās baznīcas ar vairākiem zvaniem, no kuriem lielākais un vecākais saucas "Antons".

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

galvenais altāris vasarsvētkos, kad pēc tradīcijas baznīca tiek rotāta ar meijām.

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Juris Kravalis.[2] Nautrēnu draudze jeb toreiz Zaļmuižas draudze sākotnēji bija Rēzeknes filiāle, 18. gadsimta otrajā pusē kļuva par patstāvīgu draudzi. Svētās Mises draudzē tiek noturētas katru dienu. Nautrēnu draudze ir viena no lielākajām Latgalē, tajā ir aptuveni 3000 ticīgo. No visām Latgales draudzēm Nautrēnu draudze visvairāk ir devusi garīdzniekus, kuru vidū ir minams kardināls Jānis Pujats,[5] bīskaps Jāzeps Rancāns.[6], Nikodems Rancāns, Aleksandrs Platpieris, J. Miglinieks, Andrejs Sviklis, Jāzeps Sviklis, Gregors Začs, Dominieks Pujats, Donāts Mūrnieks, Kazimirs Vilnis, Antons Ludboržs, Jonikāns, R. Čigons, trīs brāļi Pujati, u.c. Nautrēnu draudzi apkalpojuši šādi prāvesti:

gads no kura gads līdz kuram vārds
1791. 1803. Stefans Budrevičs
1803. 1806. Jānis Gerihs
1806. 1812. Antons Mazantevičs
1812. 1831. Viktors Petkevičs
1831. 1861. Miķelis Jackevičs
1861 1872. Stanevičs, Ambrozijs, Čehovskis un Smilgevičs
1872. 1872. Pupsevičs
1872. 1883. Knazevičs
1883. 1894. Dominiks Andreks
1894. 1896. Leugonds
1896. 1898. Kazimirs Batuna
1898. 1900. Vojevodskis
1900. 1903. Andrejs Kantinieks
1903. 1912. Daniels Jasinskis
1912. 1918. Ksavers Martinens
1918. 1933. Gregors Začs
Izidors Livčāns
Jānis Ostrovskis
Ignācijs Deksnis
Antons Šļahota
Broņislavs Kudiks
Francis Lazdāns
Julijans Začests
Jāzeps Gavračs
Leons Garško

[3] Draudzei ir trīspadsmit kapsētas — Sarņu kapsēta, Žogatu kapsēta, Stogašņu kapsēta, Gailumu kapsēta, Varkaļu kapsēta, Solašniku kapsēta, Rasnupļu kapsēta, Obarmaņu kapsēta, Laizānu kapsēta, Jaudzemu kapsēta, Desetnieku kapsēta, Vilkdobiešu kapsēta, Keiseļovas kapi.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Filipa un Svētā Jēkaba apustuļu diena, Svētā Antona diena (40 stundas), Svētā Bērtuļa diena, Svētās Rožukroņa Karalienes diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki — baznīcas titulsvētki, Svētā Mārtiņa diena.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir romāņu stila sarkanu ķieģeļu mūra trīsnavu celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un flīžu grīdu. Tā ir 23,96 metrus gara un 21,93 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs ar dakstiņu jumtu.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1939. gadā iegādātās ērģeles darinātas Vācijā. Naudu tām ziedojis toreizējais valsts prezidents Kārlis Ulmanis

Baznīca ir gandrīz tieša Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīcas kopija gan interjera, gan eksterjera, gan sakrālās nozīmes un veltījuma ziņā. Piemēram, formas ziņā identiskas ir to fasādes un interjerā - altārgleznas, nedaudz atšķiras tikai torņu augšējie jumtiņi. Lielākā vizuālā atšķirībā no baznīcas Daugavpilī, ir neapmestā ārsienu māla ķieģeļu apdare.

Dievnamā redzams valsts nozīmes mākslas piemineklis — 1542 stabuļu F. Kolbes firmā (Vācija) būvētas ērģeles, kas tika iegādātas 1939. gadā un to iegādei 2500 latus ziedoja toreizējais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Aplūkojami ir biktskrēsli, krucifiksi un monstrances.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis nāk no Bēržu draudzes Zosuļiem (tag. Bērzpils pagasts)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/zvans-varda-antons-un-ergeles-ar-1542-stabulem-dodamies-uz-rogov.a84885/ Latvijas Sabiedriskie Mediji. Latvijas Pērles - Rogovka
  2. 2,0 2,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 6. janvārī.
  3. 3,0 3,1 Svilāns, J. 1995. Latvijas Romas-katoļu baznīcas. 1975. I daļa. Rīgas Metropolijas kūrija. 136. - 138. lpp.
  4. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 266.lpp.
  5. www.vietas.lv
  6. «www.rezeknesnovads.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 13. martā. Skatīts: 2018. gada 20. janvārī.