Nedžda (arābu: نجد, Najd) ir centrālā Arābijas pussalas plakankalne un vēsturisks reģions, kas aptver plašu teritoriju Saūda Arābijas vidienē, starp Hidžāza kalnu joslu rietumos un Dehnas tuksneša–Aššarkijas zemienēm austrumos. To raksturo kalnaina plakankalne, plaši tuksneši un oāzes, un jau kopš seniem laikiem tā bijusi Arābijas iekšzemes politiskās, kultūras un reliģiskās dzīves sirds. Mūsdienās Nedžda tiek uzskatīta par Saūda Arābijas vēsturisko un politisko kodolu, jo tieši šeit 18. gadsimta vidū Dirijā izveidojās Saūdu dinastija, kas vēlāk apvienoja Arābijas pussalu vienotā valstī. Reģiona lielākā pilsēta Rijāda mūsdienās ir Saūda Arābijas galvaspilsēta un lielākais metropoles centrs, veidojot valsts administratīvās sistēmas, saimniecības un kultūras dzīves galveno asi.
Nedžda ir arī islāma reformu kustības — vahābisma — dzimtene, kuru 18. gadsimtā aizsāka Muhameds ibn Abd al-Vahābs, sadarbojoties ar Muhamedu ibn Saūdu. Šī politiskā un reliģiskā alianse aicināja uz ticības “attīrīšanu” un sākotnējās islāma prakses atjaunošanu, kļūstot par ideoloģisko pamatu pirmajai Saūdu valstij un vēlāk arī mūsdienu Saūda Arābijas izveidei. Nedždas nozīme islāma un Arābijas vēsturē saistās ar tās reliģiskās ortodoksijas, politiskās konsolidācijas un nacionālās identitātes tradīcijām. Reģiona vēsturiskās pilsētas, oāzes un cietokšņi — īpaši Dirija un Rijādas forti — veido kultūrvēsturisku ainavu, kas joprojām ietekmē Saūda Arābijas nacionālo pašapziņu un valsts ideoloģisko pamatu.