Negatīvs skaitlis

Uz skaitļu ass negatīvos skaitļus parasti atzīmē pa kreisi (attēlā sarkanā krāsā)

Negatīvs skaitlis ir skaitlis, kas mazāks par nulli, un matemātikā to parasti apzīmē ar mīnusa zīmi (−) pirms skaitļa, piemēram, −3, −π/2 vai −12,5. Negatīvie skaitļi kopā ar nulli un pozitīvajiem skaitļiem veido reālo skaitļu kopu, un uz skaitļu ass tie atrodas pa kreisi no nulles. Algebrā katram skaitlim a eksistē pretējais skaitlis (−a), kas apmierina vienādību a + (−a) = 0. Negatīvie skaitļi tiek izmantoti, lai attēlotu pretējus virzienus, stāvokļus vai bilances ar deficītu, piemēram, temperatūru zem nulles, parādus un zaudējumus ekonomikā, augstumu zem jūras līmeņa, potenciāla vai lādiņa zīmi fizikā, kā arī kustību pretējā virzienā. Tie nodrošina iespēju matemātiski aprakstīt simetriskas un līdzsvarotas sistēmas, kur pozitīvās un negatīvās vērtības atspoguļo pretējus aspektus.

Attiecības starp negatīviem, pozitīviem skaitļiem un nulli nosaka sakārtotība un darbību noteikumi:

• nulle ir robežpunkts starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem, pati esot ne pozitīvs, ne negatīvs skaitlis;
• pozitīvie skaitļi ir lielāki par nulli, un katram pozitīvam skaitlim ir atbilstošs pretējs negatīvs skaitlis;
• reizinot skaitļus, darbojas zīmju likumi: (+)·(+) = (+), (+)·(−) = (−), (−)·(+) = (−), (−)·(−) = (+);
• absolūtā vērtība ∣a∣ mēra attālumu no nulles un ir vienāda gan a, gan −a gadījumā.

Negatīvie skaitļi pastāv visās galvenajās skaitļu kopās — veselos, racionālajos, reālajos un kompleksajos. Tie ir būtiski algebrā, fizikā, finanšu aprēķinos un datu analīzē, jo nodrošina simetrisku aritmētiku un iespēju modelēt plašu reālu un abstraktu parādību klāstu.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)