Nelsona sala

Vikipēdijas lapa
Nelsona sala
Nelsona sala (Dienvidšetlendas salas)
Nelsona sala
Nelsona sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Antarktika
Koordinātas 62°17′0″S 59°03′0″W / 62.28333°S 59.05000°W / -62.28333; -59.05000Koordinātas: 62°17′0″S 59°03′0″W / 62.28333°S 59.05000°W / -62.28333; -59.05000
Arhipelāgs Dienvidšetlendas salas
Platība 192,1 km²
Garums 22 km
Platums 13 km
Augstākais kalns ~350 m
Administrācija
Karogs: Antarktika Antarktika
Pretenzija Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda,
Čīles Antarktiskā teritorija
Nelsona sala Vikikrātuvē

Nelsona sala (angļu: Nelson Island, spāņu: Isla Nelson) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā. Ap 300 m platais Faildsa šaurums to atdala no Karaļa Džordža salas ziemeļaustrumos, 10 km platais Nelsona šaurums — no Roberta salas dienvidrietumos. Ap 90% salas teritorijas klāj ledājs, kas salas vidienē pārsniedz 350 m augstumu.[1]

Salu pirmais ieraudzīja Viljams Smits 1819. gada oktobrī. Aptuveni nokartēja Edvarda Brensfīlda ekspedīcija 1820. gada janvārī un Krievijas antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā 1821. gada janvārī, kas to nosauca par Leipcigas salu (krievu: остров Лейпциг) par godu 1813. gada Leipcigas kaujai. Tagadējais salas nosaukums, domājams, cēlies no britu roņu medību kuģa Nelson, kas arhipelāgā pavadīja 1820.—1821. gada sezonu. Amerikāņu avotos sala saukta par O'Keina salu (O'Cain's Island) par godu roņu medību kuģim O'Cain no Stoningtonas Konektikutā.[2]

Salā kopš 1989. gada darbojas starptautiska privātā polārstacija Ekonelsona, kā arī divi patvērumi — Brazīlijas Astrônomo Cruls (1985) un Argentīnas Gurruchaga (1954). Apvidum salas dienvidrietumos Harmoni raga apkārtnē piešķirts speciāli aizsargātas teritorijas Nr. 133 statuss.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]