Nemirstība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Džulio Romano (14921546). Nemirstība alegorija. Apmēram 1500. gads.

Nemirstība ir dzīve fiziskā vai dvēseles formā, kas ilgst nenoteikti ilgu laiku.

Nemirstību fiziskā formā var izdalīt divos veidos[1]:

  • nosacīti bioloģiska nemirstība (individuālu mirstības trūkums pēdējas ontoģenēzes stadijā - dalīšanās (vairošanās)) vienšūnas organismos;
  • hipotētiski bioloģiska nemirstība sarežģīti organizētos daudzšūnas dzīvajās būtnēs, tajā skaitā - un pirmkārt - cilvēka.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. В соответствии с крупнейшей базой данных по старению и продолжительности жизни животных AnAge, в настоящее время найдено семь видов практически нестареющих (бессмертных) многоклеточных организмов — Sebastes aleutianus, Chrysemys picta, Emydoidea blandingii, Terrapene carolina, Strongylocentrotus franciscanus, Arctica islandica, Pinus longaeva. Есть основания предполагать биологическое бессмертие у некоторых представителей отряда Tricladida (Барнс Р. и др. Беспозвоночные: новый обобщённый подход. — М: Мир, 1992. — С. 86).