Nerviji

Nerviji (latīņu: Nervii) bija viena no spēcīgākajām beļģu ciltīm, kas senatnē apdzīvoja Gallijas ziemeļu daļu. Viņu teritorija atradās galvenokārt mūsdienu Beļģijas centrālajā un dienvidu daļā un Francijas ziemeļos. Nerviji bija pazīstami ar savu kareivīgumu un pretošanos Romas Republikas ekspansijai.

Vēsture

Jūlijs Cēzars savā darbā Piezīmes par gallu karu nervijus pieskaitīja pie beļģiem un raksturoja kā vienu no kareivīgākajām Gallijas ciltīm. Antīko autoru ziņas par nerviju izcelsmi atšķiras — viņi parasti tiek saistīti ar beļģu cilšu grupu, bet daži romiešu autori norādīja arī uz iespējamu ģermāņu izcelsmi.

57. gadā p.m.ē. Gallu karu laikā nerviji kopā ar vairākām citām beļģu ciltīm pretojās Jūlija Cēzara karaspēkam. Nerviju vadītie spēki negaidīti uzbruka romiešiem pie Sabisas upes. Sabisas kaujā romiešu karaspēks nonāca smagā situācijā, tomēr Cēzaram izdevās pārorganizēt savus spēkus un sakaut nervijus.

Neraugoties uz smagajiem zaudējumiem, nerviji turpināja pretošanos romiešiem. 54. gadā p.m.ē. viņi piedalījās uzbrukumā Kvinta Tullija Cicerona vadītā romiešu leģiona ziemas nometnei un atbalstīja eburonu sacelšanos.

52. gadā p.m.ē. nerviji nosūtīja karavīrus, lai atbalstītu Vercingetorika vadīto plašo gallu sacelšanos pret romiešu varu. Pēc gallu sakāves nerviju teritorija galīgi nonāca Romas kontrolē.

Pēc Gallijas iekarošanas nerviju zemes tika iekļautas Romas impērijā un vēlāk ietilpa Gallia Belgica provincē. Romas periodā tika izveidota Civitas Nerviorum, kuras galvenais centrs bija Bagakuma (mūsdienu Bavē Francijā). Pilsēta kļuva par nozīmīgu reģionālo tirdzniecības un ceļu centru.