Nevis slinkojot un pūstot

"Nevis slinkojot un pūstot" ir Jurjānu Andreja patriotiska vīru kora dziesma ar Jura Alunāna vārdiem, kas atskaņota 1910. gada Piektajos vispārējos latviešu dziesmu svētkos.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1860. gadā Juris Alunāns Tērbatā izdeva rakstu krājumu "Sēta, Daba, Pasaule" 3 grāmatās. Pirmajā grāmatā bija publicēts čehu rakstnieka Františeka Ladislava Čelakovska (František Ladislav Čelakovský, 1799—1852) dzejoļa latviskojums "Nevis slinkojot un pūstot". Vēlāk pievienots oriģināls ceturtais pants, kas beidzas ar rindu "Augstu laimi Latvijai".

Jurjānu Andreja himna "Nevis slinkojot un pūstot" sacerēta 1886. gadā.^[1]^[2] Pēc dziesmu svētku vēsturnieka Valentīna Bērzkalna domām šī Jurjāna dziesma jaunus vaibstus gan vairs neparāda, un viņa daiļrades raženākais cēliens jau bija tikpat kā noslēdzies.^[3]

Dziesmas vārdi

[labot | labot pirmkodu]

	"Nevis slinkojot un pūstot" Marisa Vētras dziesmas izpildījums
Palīdzība, ja ir problēmas šī faila atskaņošanā.

Nevis slinkojot un pūstot,
Tautu labā godā ceļ.
Nē, pie prāta gaismas kļūstot,
Tauta zied un tauta zeļ!

Ja ikviens tik zemē sētu
Vienu graudu veselu,
Kas tad izskaitīt gan spētu
Zelta kviešu krājumu.

Bet, kas lielīdamies pārdot
Ved uz tirgu pelavas,
Tas, kā pelus vējam ārdot,
Zūd no ļaužu piemiņas.

Augsim lieli, augsim stipri,
Būsim sveiki, veseli.
Uzdziedāsim, uzdziedāsim
Augstu laimi Latvijai.^[4]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

"Nevis slinkojot un pūstot" atskaņojums Latvijas Universitātes Lielajā aulā

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

↑ Nacionālā Enciklopēdija
↑ «Baltijas Vēstnesis, Nr. 186 (21.08.1899)». periodika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2018-06-18.
↑ Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864—1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 242. lpp.
↑ www.dziesmuteksti.lv

s d l Latviešu dziesmu svētku repertuāra dziesmas

Jāņa Cimzes un Dāvida Cimzes	Rīga dimd (1873) Saules meita (1873) Kas tie tādi, kas dziedāja (1873) Jāņa dziesma (1873) Maza biju, neredzēju (1873) Kur mājo (1873) Karavīri bēdājās (1873) Līgo, laiva, uz ūdeņa (1873) Nu ar Dievu, Vidzemīte (1873) Ozolīti, zemzarīti (1880) Div' dūjiņas gaisā skrēja (1880) Krauklīts sēž ozolā (1888) Saulīt tecēj' tecēdama (1888) Meitiņ' sēdēj' aiz ūdeņa (1888) Ej, bāliņi, lūkoties (1895) Kas tie tādi sijātāji (1926) Pūtin pūta melnais mednis (1926)

Baumaņu Kārļa	Tēvijas dziesma (1873) Daugavas zvejnieku dziesma (1873) Latviski lai atskan dziesmas (1880) Trimpula (Kā Daugava vaida) (1880) Mūsu Tēvs debesīs (1880) Dievs, svētī Latviju (1895)

Jurjānu Andreja	Ej, saulīte, drīz pie Dieva (1880) Svētku himna (1888) Tēvijai (1888) Līgaviņa kā rozīte (1888) Kur tu skriesi, vanadziņi (1888) Ak Jeruzaleme, modies (1895) Gods Dievam augstībā (1895) Līgojat, līksmojat (1895) Latvijā (1895) Bandinieka rudzi auga (1895) Aiz upītes es uzaugu (1895) Dievs, dod mūsu tēvu zemei (1895) Mūsu Tēvs debesīs (1910) Nevis slinkojot un pūstot (1910) Stādīju ieviņu (1910) Tautiešam roku devu (1910) Pūt, vējiņi (1910) Latvji, brāļi (1910) Rindām auga ozoliņi (1926) Kur gāji, puisīti (1931) Toli dzeivoj (1931) Precēj' mani precinīki (1931) Lūk, roze zied (1933) Uz augšu (1933)

Jāzepa Vītola	Bērzs tīrelī (1888) Lūgšana (1888) Beverīnas dziedonis (1895) Sniedziņš sniga, putināja (1895) Tu, kas mīti debesīs (1910) Dieva lūgums (1910) Kur, priedīte, tavas skujas (1910) Ceļinieks (1910) Gaismas pils (1910) Aun, meitiņa, balti kājas (1910) Mana tēvija (1910) Trīs jaunas māsas (1926) Karogs (1926) No atzīšanas koka (1926) Gājēja dziesma naktī (1931) Karaļmeita (1931) Upe un cilvēka dzīve (1931) Saules svētki (1931) Svēti, Dievs, šo zemi dzimto (1938) Rīgā pirku sirmu zirgu (1938) Nakts (1938)

Vīgneru Ernesta	Strauja upe (1888) Pūt, vējiņi (1895) Līgo dziesmas (1926)

Emīla Dārziņa	Mēness starus stīgo (1910) Senatne (1926) Mūžam zili (1926) Sapņu tālumā (1926)

Emiļa Melngaiļa	Ai, manu kumeļu (1910) Dzērāj' puisis bēdājās (1910) Mūsu Tēvs debesīs (1926) Daba un dvēsele (1926) Bārenītes slavināšana (1926) Rožu dārzs (1926) Vīrs, kam vara (1926) Bij man vienas rozes dēļ (1926) Man māmiņa piesacīja (1926) Dievs, dod Latvju zemītei (1931) Cekulaina zīle (1931) Kungi brauca Vāczemē (1931) Tautumeita mellacīte (1931) Jāņu vakars (1931) Pyuti, pyuti (1931) Ver vārtus, Mēnesi (1931) Prom pa ceļu (1931) Pirmo dziesmu svētku piemiņai (1933) Saki jel, Saulīte (1933) Svešā zemē (1938) Lokatiesi, mežu gali (1938) Karavīra līgaviņa (1938) Tautai (1938) Senatne (1938) Tumša nakte, zaļa zāle

Alfrēda Kalniņa	Imanta (1910) Latvju himna (1926) Brīvība (1926) Dzimtenē (1926) Rāmavas ozols (1926) Līgsmošana (1926) Darbs un dziesma (1926) Dziedot dzimu (1938) Kas tie tādi spēka vīri (1938)

Jēkaba Graubiņa	Laimiņai pavaicāju (1931) Trīcēj' kalni (1931) Līksmības dziesma (1938) Kūko, zelta dzeguzīte (1938) Taisām tiltu pār Daugavu (1938)

Pētera Barisona	Dziesmas lielas (1933) Dzimtenei (1938) Dziesmai šodien liela diena (1948)