Nevis slinkojot un pūstot

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Indriķa Alunāna izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli „Nevis slinkojot un pūstot” (mākslinieks H. Šics, 1873)

Nevis slinkojot un pūstot ir Jurjānu Andreja patriotiska vīru kora dziesma ar Jura Alunāna vārdiem, kas atskaņota 1910. gada Piektajos vispārējos latviešu dziesmu svētkos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1860. gadā Juris Alunāns Tērbatā izdeva rakstu krājumu „Sēta, Daba, Pasaule” 3 grāmatās. Pirmajā grāmatā bija publicēts čehu rakstnieka Františeka Ladislava Čelakovska (František Ladislav Čelakovský, 1799—1852) dzejoļa latviskojums „Nevis slinkojot un pūstot”. Vēlāk pievienots oriģināls ceturtais pants, kas beidzas ar rindu „Augstu laimi Latvijai”.

Jurjānu Andreja himna „Nevis slinkojot un pūstot” sacerēta 19. gadsimta beigās[1] . Pēc dziesmu svētku vēsturnieka Valentīna Bērzkalna domām šī Jurjāna dziesma jaunus vaibstus gan vairs neparāda, un viņa daiļrades raženākais cēliens jau bija tikpat kā noslēdzies.[2]

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Nevis slinkojot un pūstot,
Tautu labā godā ceļ.
Nē, pie prāta gaismas kļūstot,
Tauta zied un tauta zeļ!

Ja ikviens tik zemē sētu
Vienu graudu veselu,
Kas tad izskaitīt gan spētu
Zelta kviešu krājumu.

Bet, kas lielīdamies pārdot
Ved uz tirgu pelavas,
Tas, kā pelus vējam ārdot,
Zūd no ļaužu piemiņas.

Augsim lieli, augsim stipri,
Būsim sveiki, veseli.
Uzdziedāsim, uzdziedāsim
Augstu laimi Latvijai.[3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Baltijas Vēstnesis, Nr. 186 (21.08.1899)». periodika.lv. Skatīts: 2018-06-18.
  2. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864—1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 242. lpp.
  3. www.dziesmuteksti.lv