Nevisa

Nevisa
Nevis
Nevisa ar Nevisas smaili; Nevisas karogs; Nevisas ģerbonis
Nevisa Nevisa Nevisa
Ģeogrāfija
Izvietojums	Karību jūra
Koordinātas	17°09′N 62°35′W
Arhipelāgs	Mazās Antiļu salas
Platība	93,7 km²
Garums	12,5 km
Platums	9,3 km
Augstākais kalns	Nevisa smaile 985 m
Administrācija
Sentkitsa un Nevisa
Lielākā pilsēta	Čārlstauna
Demogrāfija
Iedzīvotāji	13 182 (2022)
Blīvums	141/km²
Nevisa Vikikrātuvē

Nevisa (angļu: Nevis) ir sala Karību jūrā, Mazajās Antiļu salās, viena no divām Sentkitsas un Nevisas federatīvo valsti veidojošajām salām, tās mazākā sala. Lielākā apdzīvotā vieta ir Čārlstauna rietumu krastā. Galvenā saimniecības nozare ir tūrisms. Nevisa ir autonoma Sentkitsas un Nevisas valsts daļa ar savu valdību un likumdošanu.

Ģeogrāfija

Cukura vārīšanas katli Nevisas botāniskajā dārzā

Sala atrodas Mazo Antiļu salu ziemeļdaļā Aizvēja salās. Tuvākā sala ir Sentkitsa ziemeļrietumos, no kuras Nevisu atdala 3 km platais Nerousa šaurums, bet 28 km uz dienvidaustrumiem atrodas Antigvai un Barbudai piederošā Redondas sala. Sala ir vulkāniskas izcelsmes, tās centrā paceļas 985 m augstās Nevisa smailes vulkāns. Sala ovālas formas, piekrastē vairākās vietās koraļļu rifi. Valda tropu klimats. Piekrastē lauksaimniecības zemes, bet salas vidienē ar tropu mežiem apaudzis kalnu masīvs; šeit izveidots Nevisas nacionālais parks.

Vēsture

Čārlztaunas krastmala

Pirms eiropiešu ierašanās salu apdzīvoja aravaki un vēlāk karībi, kas salu dēvēja par Ualiju (Oualie) — ‘Skaisto ūdeņu zeme’. Pirmais no eiropiešiem salu 1493. gadā savas otrās ekspedīcijas laikā atklāja Kristofors Kolumbs un nodēvēja Svētā Mārtiņa vārdā par San Martín. Daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis Aizvēja salās noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz Senmartēnas salu tālāk ziemeļos. Tagadējais salas nosaukums cēlies vai nu no Nuestra Señora de las Nieves — ‘Dievmāte sniegājos’, vai arī pēc Nevisa kalna Skotijā, ko piešķīra britu kolonisti.

1620. gada 30. augustā Anglijas karalis Džeimss I apliecināja savu suverenitāti pār Nevisu, piešķirot Kārlailas grāfam karalisko kolonizācijas patentu. Faktiska angļu kolonizācija nenotika līdz 1628. gadam, kad Entonijs Hiltons pārcēlās no netālu esošās Sentkitsas pēc slepkavības sazvērestības pret viņu. Viņam pievienojās 80 angļu kolonisti, kurus drīz vien papildināja vēl 100 kolonisti no Londonas, kuri sākotnēji cerēja apmesties uz dzīvi Barbudā. Hiltons kļuva par pirmo Nevisas gubernatoru.

Pēc 1670. gada Madrides līguma starp Spāniju un Angliju Nevisa kļuva par nozīmīgu Anglijas Rietumindijas daļu, un Nevisā atradās arī admiralitātes tiesa. Laikā no 1675. līdz 1730. gadam sala bija Aizvēja salu vergu tirdzniecības centrs, un katru gadu caur to ceļā uz citām salām devās aptuveni 6000–7000 verdzībā nonākušu Rietumāfrikas iedzīvotāju. Karaliskā Āfrikas kompānija (Royal African Company) visus savus kuģus veda caur Nevisu.

Pateicoties ienesīgajai vergu tirdzniecībai un Nevisas cukurniedru augstajai kvalitātei, Nevisa drīz vien kļuva par dominējošu koloniālo vergu tirgotāju bagātības avotu. Kad 1671. gadā Aizvēja salas tika atdalītas no Barbadosas, Nevisa kļuva par Aizvēja salu kolonijas centru un ieguva iesauku "Karību jūras karaliene". Tā palika Aizvēja salu koloniālā galvaspilsēta līdz 1698. gadam, kad militāru iemeslu dēļ centrs tika pārcelts uz Antigvu. Šajā periodā Nevisa bija bagātākā no Anglijas Aizvēja salām.

1883. gadā Sentkitsu, Nevisu un Angilju apvienoja vienā administratīvā vienībā ar pārvaldes centru Sentkitsā. 1967. gadā Sentkitsa, Nevisa un Angilja kļuva par Britu Sadraudzības asociēto locekli. 1971. gadā Angilja pameta šo apvienību pēc 1967. gada 10. jūnija bruņotā reida Sentkitsā. 1983. gadā Sentkitsa un Nevisa kļuva pilnībā neatkarīga. Nevisa divreiz (1977. un 1998. gadā) balsoja par pilnu neatkarību, bet abi balsojumi bija negatīvi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nevisa.