Pāriet uz saturu

Ngazidža

Vikipēdijas lapa
Ngazidža
Ngazidja
Grande Comore
القمر الكبرى
  province  
Flag of Ngazidža
Karogs
Ngazidža Komoru SavienībāNgazidža Komoru Savienībā
Galvaspilsēta Moroni
Oficiālā valoda komoriešu, franču, arābu
Valsts Karogs: Komoras Komoras
Platība 
 - Kopējā 1 025 km²
Iedzīvotāji (2015)
 - Kopā 399 919
 - Blīvums 390,2/km²
 - Etniskais sastāvs komorieši
Laika josla EAT (UTC+3)
ISO 3166 kods KM-G
Ngazidža Vikikrātuvē

Ngazidža (komoriešu: Ngazidja) jeb Grandkomora (franču: Grande Comore) ir lielākā un apdzīvotākā no Komoru arhipelāga salām.[1] Administratīvi tā ir autonoma sala Komoru Savienībā. Lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs ir valsts galvaspilsēta Moroni salas dienvidrietumos. Salas iedzīvotāji ir komorieši, kas ikdienā runā komoriešu valodas varietātē šingazidžā.

Sens vulkāna krāteris salas ziemeļos

Sala atrodas Mozambikas šaurumā Komoru arhipelāga ziemeļrietumos 300 km no Āfrikas krasta. Sala 77 km gara un līdz 27 km plata, vulkāniskas izcelsmes, ģeoloģiski jaunākā no arhipelāga salām, to veido divu vulkānu masīvi; augstākais kalns ir Kartalas vulkāns 2361 m vjl salas dienviddaļā. Ziemeļdaļā akmeņains līdzenums. Lauksaimniecība salā apgrūtināta galvenokārt saldūdens avotu trūkuma dēļ. Kartalas vulkāna apkārtnē izveidots nacionālais parks 262 km² platībā.[2]

Mošeja Moroni

Vairākus gadsimtus sala bija sadalīta sultanātos, tostarp Bambao, Icandra, Micamihuli, Mbadžini, Hambū, Vašili, Hamahame, Mbvankū, Mbude un Domba. 1886. gadā Nzvani valdnieks sultāns Saīds Ali bin Saīds Omārs pasludināja "Ngazidžas valsti", uzurpējot pārējos sultanātus un pieņemot Francijas protektorātu pār salu. 1893. gadā sultāns Saīds Ali tika nosūtīts trimdā uz Reinjonas salu. 1908. gadā Francija anektēja salu, un sultanāti tika likvidēti. 1975. gadā Ngazidža, Nzvani un Mvali pasludināja neatkarību kā Komoru valsts.

1997. gadā Komoru salu valsts sāka sabrukt, jo atdalījās Nzvani un Mvali. Ngazidža kļuva par vienīgo salu federālajā kontrolē. Tomēr līdz 2002. gadam tika pieņemta jauna konstitūcija, piešķirot salām plašu autonomiju un saglabājot valsts vienotību.

  1. «Komoru salas». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 371. lpp.
  2. ProtectedPlanet. Parc National du Karthala

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]