Ngugi va Tiongo

Ngugi va Tiongo; Ngũgĩ wa Thiong'o
Ngugi va Tiongo 2012. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1938. gada 5. janvārī ; Kamiriithu, Kenijas kolonija (tagad Kenija)
Miris	2025. gada 28. maijā (87 gadi); Buforda, Džordžija, Amerikas Savienotās Valstis
Pilsonība	Kenija
Tautība	kikujs
Literārā darbība
Nodarbošanās	rakstnieks, dramaturgs, esejists, literatūrzinātnieks, profesors
Valoda	kikuju un angļu valoda
Rakstīšanas laiks	1962–2025
Žanri	romāns, luga, eseja, memuāri, stāsts, bērnu literatūra
Temati	koloniālisms, postkoloniālisms, Kenijas sabiedrība, sociālā nevienlīdzība, politiskās represijas, valodas un kultūras dekolonizācija
Literatūras virzieni	Āfrikas literatūra, postkoloniālā literatūra
Slavenākie darbi	Weep Not, Child (1964) ; The River Between (1965) ; A Grain of Wheat (1967) ; Petals of Blood (1977) ; Devil on the Cross (1980) ; Decolonising the Mind (1986) ; Wizard of the Crow (2006) ;
Augstskola	Makereres Universitāte; Līdsas Universitāte;
Apbalvojumi	Nonino starptautiskā balva (2001) ; Pak Kyong-ni Literature Award (2016) ; Ēriha Marijas Remarka Miera balva (2019) ; PEN/Nabokova balva (2022) ;
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Ngugi va Tiongo (kikuju: Ngũgĩ wa Thiong'o, izrunā: /ᵑɡoɣe wá ðiɔŋɔ/; dzimis 1938. gada 5. janvārī, miris 2025. gada 28. maijā) bija Kenijas rakstnieks, dramaturgs, esejists, literatūrzinātnieks un augstskolu pasniedzējs, viena no ievērojamākajām mūsdienu Āfrikas literatūras personībām. Viņa daiļrade un teorētiskie darbi cieši saistīti ar britu koloniālisma Kenijā, koloniālisma kultūras mantojuma un neatkarīgās Kenijas politiskās un sociālās iekārtas kritiku. Savos romānos un lugās viņš pievērsās koloniālajai apspiešanai, Kenijas neatkarības cīņām, sociālajai nevienlīdzībai, varas ļaunprātīgai izmantošanai un pēckoloniālās sabiedrības pretrunām. Viņa politiskā darbība un kritika pret Kenijas varas eliti 1977. gadā noveda arī pie ieslodzījuma un vēlāk ilgstošas dzīves trimdā.

Savas literārās darbības sākumā Ngugi galvenokārt rakstīja angļu valodā, taču 1970. gadu beigās viņš daiļliteratūrā apzināti pievērsās dzimtajai kikuju valodai, uzskatot valodu par būtisku kultūras, vēsturiskās atmiņas un identitātes nesēju. Šī izvēle kļuva par centrālu viņa idejās par valodas un kultūras dekolonizāciju. Ngugi kritizēja bijušo koloniālo valodu dominējošo stāvokli Āfrikas izglītībā un literatūrā un aizstāvēja Āfrikas valodu izmantošanu literārajā jaunradē un zināšanu radīšanā. Šīs idejas viņš īpaši izvērsa 1986. gada eseju krājumā Decolonising the Mind: The Politics of Language in African Literature, kas kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem darbiem postkoloniālajās valodas un kultūras debatēs. Ngugi va Tiongo nomira 2025. gada 28. maijā Amerikas Savienotajās Valstīs 87 gadu vecumā.