Niau

Niau
Niau
Niau NASA satelītattēls
Niau Niau
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	16°10′16″S 146°21′38″W
Arhipelāgs	Palisera salas
Platība	20 km²
Lagūnas platība	32 km²
Garums	9,5 km
Platums	7,3 km
Krasta līnija	27 km
Administrācija
Valsts	Francija
Aizjūras teritorija	Franču Polinēzija
Komūna	Fakarava
Lielākais ciems	Tupana
Demogrāfija
Iedzīvotāji	246 (2017)
Blīvums	12,3/km²
Pamatiedzīvotāji	tuamotieši
Niau Vikikrātuvē

Niau (tuamotiešu: Niau) ir neliels koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā, ietilpst Palisera salu grupā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, ietilpst Fakaravas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši.

Ģeogrāfija

Niau atrodas Palisera salu dienvidaustrumu daļā, tuvākās salas ir 29 km attālā Toau ziemeļaustrumos un 33 km attālā Kaukura ziemeļrietumos. Koraļļu atols atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1190 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 56,8 līdz 59,3 miljoniem gadu. Atolam ieapaļa forma, tā garums ir 9,5 km, platums — 7,3 km, bet rifa perimetrs — 27 km. Atola 300—2200 m platais rifs iekļauj no okeāna izolētu 32 km² lielu lagūnu ar hipersāļu ūdeni. Niau atols ir viena no retajām vietām Franču Polinēzijā, kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo. Niau atols iekļauts 1977. gadā izveidotajā UNESCO Fakaravas biosfēras rezervātā.

Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni. Vienīgā apdzīvotā vieta Tupana atrodas atola austrumu krastā.

Vēsture

Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja spāņu ekspedīcija Pedro Fernandesa de Kveirosa vadībā 1606. gadā un nodēvēja to par La Decena — ‘desmitā’. 1820. gadā salu no jauna atklāja krievu ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā un nodēvēja to par Greiga salu (остров Грейга) par godu krievu admirālim Samuelam Greigam. 19. gadsimtā Niau kļuva par Francijas teritoriju ar aptuveni 30 iedzīvotājiem, kas attīstīja kokosriekstu eļļas ražošanu.

Saimniecība

Niau tradicionāli lagūnā zvejo zivis, bet pēdējā laikā lagūnas centrālajā daļā tiek ievākti jūras gurķi, kurus eksportē uz Āziju. Salā ražo arī kopru un dažādus citrusaugļus, ko reizi divos mēnešos nosūta uz Taiti ar kravas kuģiem. Atola ziemeļos kopš 2005. gada atrodas Niau lidosta ar 1350 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 3 tūkstošiem pasažieru.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Niau.